Kā mīlošs mājdzīvnieka saimnieks tu noteikti vēlies savam kaķim vislabāko, un tas viss sākas ar to, lai kaķis būtu pēc iespējas laimīgāks un veselāks.
Veselības pārbaudes kontrolsaraksts
Katru mēnesi tev vajadzētu uzspēlēt ""veterinārārstu"" un veikt rūpīgu sava kaķa pārbaudi, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Sekojot mūsu veselības pārbaudes sarakstam, tev ir iespēja agrīni pamanīt jebkādas neparastas pazīmes, kas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā tu vari pēc iespējas ātrāk vērsties pēc palīdzības. Tas ne tikai palīdz uzturēt kaķi pie labas veselības, bet arī ļauj pavadīt vairāk laika ar savu kaķu draugu.
Rūpējoties par kaķi, regulāri pārbaudi tā ķermeņa stāvokļa rādītājus. Pārlaižot roku pār kaķi, tev vajadzētu sajust un - atkarībā no šķirnes vai apmatojuma garuma - dažkārt arī viegli saskatīt kaķa ribas, kuras klāj tikai neliels tauku slānis.
Raugoties no augšas, kaķim jābūt ar labi izteiktu smilšu pulksteņa formas vidukli, un uz vēdera jābūt pavisam nelielam tauku spilventiņam.
Ausis
Kaķa ausis ir ļoti maigas un jutīgas, tāpēc pret tām jāizturas uzmanīgi. Ausīm vienmēr jābūt tīrām, bez bieziem vai vaskainiem izdalījumiem, un tām nevajadzētu būt apsārtušām, niezošām vai ar nepatīkamu smaku. Ja kaķim ir plāni mati vai ausis ir ar baltiem galiem, apsveriet iespēju karstās vai saulainās dienās tās ieziest ar saules aizsargkrēmu, lai pasargātu no saules apdegumiem (kas var izraisīt ādas vēzi).
Ja kaķis sāk turēt galvu uz vienu pusi, berzēt purniņu pret virsmām biežāk kā parasti vai vienmēr krata galvu, vediet to pie veterinārārsta, lai rūpīgi pārbaudītu ausis un veiktu vispārēju kaķu veselības pārbaudi. Nekad pats nezondē sava kaķa ausis un neievieto tajās neko - tas potenciāli var izraisīt vēl lielākus bojājumus, un to tu nevēlies.
Sīkāku informāciju par to, kā rūpēties par kaķa ausīm, aplūko mūsu lapā par kaķu ausu problēmām (/articles/cats/health/skin).
Acis
Kaķa acīm jābūt gaišām un skaidrām, bez asarošanas, apsārtuma vai sāpju sajūtas pazīmēm. Tavam mīlulim nevajadzētu žāvāties vai izvairīties no gaismas, un, ja tas pēkšņi sāk uzdurties priekšmetiem, ved to pie veterinārārsta uz pārbaudi.
Kaķa degunam jābūt mīkstam un, pataustot, nedaudz mitram. Sēkšana, asiņošana, izdalījumi un pārmērīga šķaudīšana ir pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, tāpēc aizved mīluli pie veterinārārsta, lai pārbaudītu veselību.
Tas ir īpaši svarīgi, ja arī acis ir nedaudz iesnas, jo kaķi ir uzņēmīgi pret gripu.
Mute
Kaķi ar sliktu elpu ir ne visai patīkama kompānija, taču smirdoša elpa var liecināt arī par gremošanas vai nieru problēmām. Tomēr biežāk tas liecina par baktēriju vai aplikuma savairošanos uz zobiem un smaganām, kas, ja netiek ārstēts, var izraisīt zobu bojāšanos un smaganu slimības, bet dažkārt arī orgānu problēmas. Zobiem jābūt baltiem vai krēmkrāsā, bez liekiem zobakmeņiem, kas izskatās biezi un brūni. Smaganām jābūt veselīgi rozā (vai melnām atkarībā no kaķa ādas pigmentācijas) krāsā, un tām noteikti nav jābūt sarkanām, pietūkušām vai asiņojošām. Uzmanies, vai nav novērojama slikta elpa, pārmērīga siekalošanās, nevēlēšanās ēst, nespēja sakošļāt barību un barības nomešana zemē - tās visas ir pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā. Palūdz veterinārārstu iztīrīt kaķa zobus ik reizi, kad apmeklē viņu, bet ideālā gadījumā tīri kaķa zobus divas reizes dienā ar speciālu kaķu zobu pastu. Veterinārārsts var ieteikt kādu no tām.
Āda un apmatojums
Atkarībā no kaķa ādas pigmentācijas āda būs sārta vai melna, un uz tās nevajadzētu būt nekādam aplikumam, niezei, iekaisumam, zvīņošanās, blaugznām, melniem vai baltiem plankumiem, infekcijas vai iekaisuma pazīmēm. Kaķa apmatojumam jābūt biezam (lai gan dažu šķirņu apmatojums ir plānāks kā citu šķirņu kaķiem) un košam, bez saplaisājušiem matiem, kailas ādas laukumiem, blaugznām vai blusām. Arī kaķi var ciest no kaķu pinnēm - tev vai tavam kaķim var būt kārdinājums ar tām tikt galā saviem spēkiem, taču nepakļaujies tam un tā vietā konsultējies ar savu veterinārārstu. Kaķa apmatojums mainās visu gadu, bet parasti mati vairāk izkrīt vasarā un rudenī, tāpēc ir lietderīgi jau no mazotnes ieradināt kaķi pie regulāras kopšanas - un nodrošināties ar labu putekļu sūcēju! Blusas un ērces var būt izplatīta kaķu problēma - mūsu lapa par kaķu blusu un ērču ārstēšanu (/articles/cats/health/parasites/cat-fleas) palīdzēs tev novērst kaitīgos parazītus. Papildus kukaiņiem var būt arī daudz citu faktoru, kas var ietekmēt kaķa ādu un apmatojumu. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par kaķu ādas problēmām (/articles/cats/health/skin-fur-ears/cat-skin-problems) un kaķu matu izkrišanu (/articles/cats/health/skin-fur-ears/hair-loss-in-cats), skatiet mūsu lapu par kaķu ādas problēmām (/articles/cats/health/skin-fur-ears/hair-loss-in-cats).
Nagi
Kaķa nagi var būt melni vai balti, un tiem jābūt gludiem - ja nagi ir raupji vai lobās, labāk apmeklēt veterinārārstu. Lai pārbaudītu kaķa nagus, viegli saspied ķepu spilventiņus, lai nagi pilnībā parādītos. Neaizmirsti pārbaudīt arī kaķa rasas nagus, kas atrodas kājas iekšpusē, tieši virs ķepas. Dažiem kaķiem tie ir tikai uz priekšējām kājām, dažiem - uz priekšējām un aizmugurējām, bet dažiem to nav vispār! Pārlūkojot kaķa nagus, tev vajadzētu pie reizes apskatīt arī ķepas, lai pārliecinātos, ka tās ir tīras un veselas. Ja tev ir ārā klejojošs kaķis, regulāri jātīra tā ķepas, īpaši ziemā, jo kaķiem ir toksisks automobiļu dzesēšanas šķidrums, ja tie ir iekāpuši šādā peļķē un pēc tam, sevi sakopjot, to uzlaiza.
Gremošana
Kaķiem var būt izvēlīga attieksme pret barību - tas ir tāpēc, ka slimošana tiem prasa daudz pūļu, tāpēc viņi centīsies no tās izvairīties par katru cenu! Tas ir pilnīgi normāli, ka kaķi laiku pa laikam atgrūž barību vai atvemj uzkrājušos matu kamolus, tomēr parasti nevajadzētu būt novērojamai vemšanai vai zust vēlmei ēst vispār.
Ja tu aprūpē kaķi, seko līdzi tā apetītei un ņem vērā, ar ko tu un visi pārējie ģimenes locekļi baro savu mīluli. Ja esi pānojis veikt jebkādas izmaiņas uzturā, dari to pakāpeniski 7 - 10 dienu laikā un pievērs uzmanību jebkādām izmaiņām kaķa izkārnījumos. Fekālijām jābūt viendabīgas brūnas krāsas, cietas konsistences, bez asinīm vai gļotām Apetītes vai gremošanas traucējumi var būt pilnīgi normāli, taču nekad neuzskati, ka tavs kaķis vienkārši nerātni uzvedas - konsultējies ar savu veterinārārstu, lai pārliecinātos par to.
Elpošana
Kaķi neelpo ar atvērtu muti kā suņi, tāpēc veterinārārstam pēc iespējas ātrāk jāizmeklē jebkuras elpošanas, sēkšanas vai klepus pazīmes.
Slāpes
Kaķi ir gudras būtnes, un tie atradīs veidu, kā remdēt slāpes no neparastiem avotiem, piemēram, no krāna vai pat peļķes. Tāpēc pārāk neuztraucies, ja šķiet, ka tavs citādi vesels kaķis nedzer tik daudz.
Tomēr neatkarīgi no tā, vai tavs kaķis dzīvo iekštelpās vai klejo ārā, vienmēr pārliecinies, ka tam ir pieejama bļoda ar svaigu un tīru ūdeni. Ja tavs kaķis pēkšņi kļūst ļoti izslāpis vai sāk dzert vairāk nekā parasti bez papildu fiziskās slodzes, tas var liecināt par kādu medicīnisku problēmu, un tev jāvēršas pie sava veterinārārsta.
Attieksme
Tava kaķa attieksme var daudz ko pavēstīt! Kaķa uzvedība bieži ir rādītājs tam, kā tas jūtas, jo slikta pašsajūta noteikti atspoguļosies tā ķermeņa valodā. Piemēram, ja tavs kaķis guļ vairāk nekā parasti vai šķiet klusāks un mazāk rotaļīgs, tas var nozīmēt, ka tas jūtas slikti.
Slimi kaķi var arī izvairīties no kontakta ar cilvēku, sākt urinēt neparastās vietās un dažkārt bez iemesla šķist neparasti agresīvi. Kaķi ļoti labi prot slēpt slimības, tāpēc pievērs uzmanību jebkādām neparastām izmaiņām un, ja tev rodas kādas bažas, sazinies ar savu veterinārārstu.
Ievērojot šo kontrolsarakstu, tev vajadzētu spēt rūpīgi uzraudzīt savu kaķi, lai pārliecinātos, ka tā veselība ir vislabākajā stāvoklī un jūs kopā jutīsieties pēc iespējas laimīgāki.