Suņa ķermeņa valodas izpratne
Suņi un cilvēki ir pavadījuši tūkstošiem gadu, dzīvojot līdzās, un mēs lielākoties spējam instinktīvi atpazīt viens otra noskaņojumu un garastāvokļu pēc ķermeņa valodas, sejas izteiksmes un vokalizācijas (balss).
Kamēr suņi neuztver tādas augstākās cilvēku emocijas kā kauns, mīlestība vai nicinājums, viņiem tomēr raksturīgs viss pamatemociju spektrs, kas ietver laimi, skumjas, atvieglojumu, vilšanos un bailes, ko pazīstam arī mēs. Šīs emocijas pilnībā nosaka to, kā visi dzīvnieki (ieskaitot cilvēkus) iemācās ko jaunu, jo emocijas mūs pamudina uzvesties tā, lai gūtu emocionālu labsajūtu. Piemēram, bailes liek sunim meklēt patvērumu, kamēr pozitīvas emocijas, ko rada kontakts, kopšana, glāsti veido ciešas attiecības ar citiem sociāli aktīviem suņiem, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Saprast savu suni nozīmē atvērt durvis uz laimīgu, savstarpēji piepildītu attiecību izveidošanu. Šeit atrodamās instrukcijas varēs palīdzēt tev pilnveidot spēju atpazīt suņa emocijas un padziļināt jūsu savstarpējo saikni.
Laimīgs
Laime ir viena no vieglāk nosakāmajām emocijām, jo tā ir tik visaptveroša! Suņa acis kļūst maigas, viegli nefokusētas, piere ir atbrīvota, un ausis ir vai nu raksturīgi nolaistas, viņam skrienot, vai arī tiek draudzīgi kustinātas uz priekšu un atpakaļ.
Lai arī suņi nesmaida, daži no viņiem, piemēram, zelta retrīvers, ir ļoti tuvu šai grimasei – šķiet, viņš tūlīt, tūlīt pasmaidīs. Suņa lūpas ir vaļīgas, mute viegli pavērta un mēle nedaudz izkārta; kad suns ir laimīgs, viņa elsas ir vienmērīgas un maigas.
Aste ir brīnišķīgs garastāvokļa indikators. Kad tā kustas atbrīvoti, taču noteikti no vienas puses uz otru vidēji augstu, suns ir apmierināts. Kad aste vētraini plīvo, dažkārt apgāžot visus tuvāk esošos podus un vāzes, suns ir neizsakāmi laimīgs!
Laimīgs suns kustas atbrīvoti, viegli, mudinot tevi iesaistīties rotaļā un dalīties ar viņu priekā.
Rūpes, nemiers, bažas, gaidas
Ja zini, kad tavs suns ir nemierīgs, norūpējies vai gaidošs, tu vari labāk viņu nomierināt vai iedrošināt, varbūt izklaidēt ar kādu kārumu vai rotaļu.
Nemierīgam, gaidošam sunim acis būs plaši atvērtas un cieši skatīsies vienā punktā. Dažkārt par šīm emocijām liecina arī sašaurinātas acis un novērsts skatiens. Iespējams, būs novērojama sakrunkota vai sasprindzināta pieres āda. Ausis, ja tās ir smailas, būs vērstas nedaudz atpakaļ, jo suns centīsies saklausīt iepējamo briesmu pazīmes. Ieapaļu ausu gadījumā tās var būt piespiestas ciešāk galvai kā parasti.
Mute parasti būs aizvērta, taču, ja tā ir vaļā, lūpas būs savilktas un suns var tās nervozi laizīt un žāvāties, pat ja tu zini, ka viņš nav ne izsalcis, ne noguris.
Ķermenis un aste, visticamāk, būs mierīgi un nedaudz nolaistā pozīcijā. Gaidošs suns reizēm uzmanīgi luncina asti, bet tas ir nervu nomierinšāsnas žests, nevis laimes pazīme. Šī iemesla dēļ suņa gaidas, bažas vai nemiers bieži paliek neatpazīts. Tāpēc rūpīgi vēro suni, kad viņš ir nonācis jaunā vai izaicinošā situācijā.
Bailes
Baiļu ķermeņa valoda ir acīmredzamāka par vairumu citu emociju un var izpausties daudz dramastiskāk nekā attēlots šajā bildē. Dažādiem suņiem ir atšķirīga baiļu reakcija: daži saraujas, lai šķistu tik mazi, cik vien iespējams, daži noveļas uz muguras, lai parādītu zemāku sociālo statusu, daži vienkārši stāv ļoti mierīgi, vēl citi skaļi rej vai draudoši ņurd.
Acis var būt plaši atvērtas, šaudoties uz priekšu un atpakaļ, vai sastingušu skatienu skatoties tieši sev priekšā, vai arī iesāņus skatoties uz iespējamo briesmu avotu.
Ausis pieglaustas galvai, galva var būt ierauta un pagriezta sānis.
Lūpas saspringtas, suns var tās nervozi laizīt vai žāvāties, kas ir vēl viens stresa indikators.
Aste ir mierīga, nolaista vai ierauta starp kājām un suns ir pilnīgi koncentrējies, iespējams, pat attieksies no piedāvātā iemīļotā garduma.
Vilšanās, bēdas
Ir vairāki vilšanās veidi, sākot ar ilgtermiņa, depresīvu vilšanos (kas attēlota šeit) un beidzot ar akūtu, aktīvu vilšanos kā reakciju uz kādu notikumu, piemēram, kad suns nesaņem kāroto vai nepieciešamo (rotaļlietu vai pastaigu ārpus mājas). Ir arī vilšanās, kas rodas, ja suns nespēj izvairīties vai tikt projām no kaut kā nepatīkama.
Vīlies vai nobēdājies suns bieži vien ir sasprindzis un ar stīvām kājām. Viņš var aizgūtnēm riet vai pat uzklupt objektam, kas izraisījis apbēdinājumu. Viņa maņas pilnībā ir fokusētas uz to, un viņš var neklausīties vai neatbildēt uz taviem mēģinājumiem pievērst sev viņa uzmanību.
Viņa acis būs plaši atvērtas un nemirkšķinās, ausis saspicētas, un, ja suns nerej, lūpas būs stīvas un mutes kaktiņi izvirzīti uz priekšu.
Suņi nespēj šādu sasprindzinājumu izturēt ilgāku laiku, tādēļ šīs emocijas ar laiku atkāpjas vai arī, ja runa ir par hronisko depresiju, suns kļūst bezpalīdzīgs un depresīvs. Šo stāvokli var kļūdaini novērtēt kā samierināšanos, taču sunim vajadzīga rūpīga, mīloša attieksme un uzmanības izrādīšana no tavas puses, lai palīdzētu viņam atbrīvoties un atgriezties pie normālas uzvedības.
Atvieglojums
Atvieglojums bieži vien ir ļoti labi pamanāms kontrastā ar iepriekš novēroto negatīvo emocionālo stāvokli. Ir svarīgi saprast, kad tavs suns ir dusmīgs, vīlies, bēdīgs vai nobijies, taču tikpat būtiski ir pamanīt arī viņa atvieglojumu un nomierināšanos, atgriežoties normālā garastāvoklī.
Suns, tāpat kā cilvēks, izjūt atvieglojumu, kad ir atrisinātas grūtības vai sarežģījumi, īpaši, ja suns ir pārdzīvojis reālas briesmas un ar tām saistītas izbailes.
Tu pamanīsi atvieglojumu, kas izpaužas visā ķermenī, no astes līdz pat degungalam. Acu izteiksme kļūst maigāka, nobirst kāda asara, galva noliecas zemāk, viss ķermenis nomierinās un atslābst.
Daži suņi žāvājas, izjūtot atvieglojumu, ieturētāka rakstura suns nolieks galvu, izvairīsies no acu kontakta un šķitīs vērsts uz sevi, paliekot drīzāk nekustīgs. Ekstravertāka rakstura suns nopurināsies, sāks priecīgi lēkāt vai pat iesaistīsies rotaļā. Daudzi suņi atvieglojumu pārdzīvo kā eiforijai līdzīgu stāvokli, kas palīdz pilnībā atbrīvoties no iepriekšējā saspringuma.
Koncentrēšanās
Koncentrēts suns ir uzmanīgs, modrs un fokusējies uz kaut ko svarīgu, piemēram, bumbu, našķi vai iespējams, tevi. Šis attēls labi raksturo koncentrēta suņa ķermeņa valodu, kādai tai jābūt dresūras un apmācību laikā – modri vērot, ieklausīties, būt gatavam darbam kopā ar tevi un saņemt savu apbalvojumu par paklausību. Suns var būt fokusēts arī uz kaut ko jaunu, mēģinot izprast, ko tas nozīmē un kā uz to reaģēt.
Kad suns ir modrs un uzmanīgs, acis ir plaši atvērtas, spožas un varbūt pat nemirkšķina, jūtams pat neliels saspringums, sunim koncentrējoties uz objektu, kas piesaista viņa uzmanību.
Ausis ir vai nu saspicētas vai saslietas uz priekšu un mute var būt gan atvērta, gan ciet, mēli turot mutes centrā.
Galva parasti ir paslieta augšup, ja vien suns kaut ko neošņā, šajā gadījumā galva būs noliekta lejup un pastiepta uz priekšu.
Dusmas
Ja sastopies ar suni, kurš izskatās līdzīgs attēlā redzamajam, tev jābūt ļoti uzmanīgam, līdz briesmas ir veiksmīgi novērstas. Dusmīgs suns cenšas izskatīties pēc iespējas lielāks un draudīgāks, ķermenis ir sasprindzis un sasliets.
Apmatojums var būt saslējies, īpaši skausta un muguras rajonā. Acīs cieta izteiksme, tās ir nekustīgas un nemirkšķina, piere saraukta un saspringta, ausis reizēm pieglaustas galvai.
Mute atvērta, lūpas saspringtas un atņirgtas, purns un deguns saraukti, un suns demonstrē savus zobus.
Viss ķermenis ir spraigs un nekustīgs, aste stīva un nekustīga, ķermeņa svars pārnests uz priekškājām un suns ir gatavs uzklupt vai uzbrukt.
Suns var izturēties klusi vai arī radīt zemas frekvences draudošu rūcienu – patiesi dusmīgs suns neries. Vienmēr izvairies jebkā provocēt dusmīgu suni. Neskaties viņam acīs un izvairies no pēkšņām, straujām kustībām, mēģini lēnām atkāpties līdz drošam attālumam un atstāj viņu, lai suns nomierinās.
Neitrāls stāvoklis
Šādā stāvoklī tavs suns cerams, pavada lielāko dienas daļu – atbrīvots, labi izvingrināts, labi pabarots un ērti iekārtojies ģimenes ligzdā. Ja suns apgūlies, viņš būs pilnībā atbrīvojies un nekustīgs, taču gatavs traukties augšā un ar interesi iesaistīties tavās aktivitātēs.
Acīs ir maiga un mierīga izteiksme, tās kustas līgani, nerādot baltumus, jo suns no savas ērtās atpūtas vietas aplūko tikai tuvāko apkārtni.
Ausis ir atbrīvotas un laiku pa laikam ieklausās.
Piere un uzacis izlīdzinātas un brīvas no jebkura saspringuma.
Mute var būt vai nu ciet, vai nedaudz atvērta un, kamēr suns nerāda savu izteiksmi "gatavs jautrībai", lūpas un purns arī ir pilnīgi atbrīvoti.
