Masīvs, spēcīgs un kompakts — Flandrijas buvjē ir iespaidīga, spēcīga un robusta izskata suns. Tam ir kupls, raupjš, nekopta izskata apmatojums un bārda, ūsas un kuplas uzacis. Buvjē var būt dzeltenbrūns līdz melns un raibs. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 59–65 cm, bet svars — no 27 līdz 35 kg. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 62–68 cm, bet svars — no 35 līdz 40 kg.
Par spīti draudīgajam izskatam Flandrijas buvjē piemīt nosvērts temperaments un draudzīgums, tādēļ tas ir ideāls ģimenes mīlulis. Tas sargā ģimenes locekļus un mājas, diezgan atturīgi izturas pret svešiniekiem, taču nekad nav agresīvs. Šie mājās klusie, mierīgie un saprātīgie suņi pret ģimenes locekļiem izturas sirsnīgi un, nodrošinot pienācīgu socializāciju un iepazīstināšanu jaunā vecumā, satiek ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem.
Precīza šķirnes izcelsme nav zināma, taču kopš 17. gadsimta visi ar lopu ganu suņi tika saukti „buvjē” (vēršu gani), un katrā apgabala reģionā tiem bija savs nosaukums un paveids. Šie suņi bija izdaudzināti lopu dzinēji un sargātāji. Pirmā pasaules kara laikā buvjē masveidā tika gandrīz iznīcināti, un daudzi no retākajiem paveidiem izzuda pilnībā. Divi izdzīvojušie šķirnes paveidi bija Flandrijas buvjē un Ardēnu buvjē. Par Flandrijas buvjē izcelsmes valsti sevi uzskata gan Francija, gan Beļģija. Par šīs šķirnes saglabāšanu kara gados jāpateicas Beļģijas armijas veterinārārstam, kapteinim Derbijam.
