Mazajiem, garspalvainajiem čivavām ir taisns vai nedaudz viļņains apmatojums, kas var būt dažādās krāsās no dzeltenbrūnas līdz melnai. No ausīm ir jānokarājas apmatojuma bārkstīm, jābūt ievērojamam kakla apmatojumam un kājām ar diezgan blīvu apmatojumu. Pieauguša smalkā, kompaktā sunīša augstums skaustā ir 15–23 cm, bet svars — no 1,8 līdz 2,7 kg.
Garspalvainajam čivavam parasti izveidojas ļoti cieša saikne ar vienu vai diviem cilvēkiem, ar kuriem tas izturas zinātkāri, žirgti un saprātīgi, ar ļoti izteiktu un pastāvīgu sirsnību. Taču, nenodrošinot pietiekamu agrīno socializāciju, šīs šķirnes suņi var nebūt laipni pret svešiniekiem, izrādīt nervozitāti, ar augstu vokālo aktivitāti un pat būt kaitinoši. Čivavas ir jāsocializē iespējami agri, jo jaunos apstākļos tie kļūst nemierpilni un nesatiek ar svešiniekiem, bērniem un citiem mājdzīvniekiem. Tie ir klana dzīvnieki un vislabāk jūtas citu čivavu sabiedrībā.
Daži uzskata, ka čivava selekcionēts, krustojot tečiči un kādu maza izmēra, bezspalvainu sunīti no Āzijas. Čivava ir viens no Meksikas štatiem, un tieši no šī štata pirmo reizi uz Ameriku tika izvests mūsdienās zināmais čivava. Pastāv hipotēze, ka mūsdienu šķirne iegūta no senajiem tečiči, sakrustojot tos ar mazā izmēra Meksikas, Arizonas un Teksasas sunīšiem.
