Raupjspalvainais čaučau ir īss, kompakts, taisnstūrveida miesasbūves suns. Aste ir saritināta uz muguras. Zila/melna mutes iekšpuse un mēle. Tam ir divu veidu apmatojums — raupjais un gludais, un tas var būt dažādās krāsās (melnā, rudā, zilganā, dzeltenbrūnā, krēmkrāsas vai baltā). Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 48–56 cm, bet svars — apmēram 26–32 kg. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 46–51 cm, bet svars — no 20 līdz 25 kg.
Čaučau ir atturīgs, neatkarīgs suns, kas var izturēties arī ietiepīgi. Tie var pieķerties vienam cilvēkam un, ja tam šķiet, ka tas vai saimnieks ir apdraudēts, tas var iekampt. Lai arī šie suņi izskatās kā spēļu lācīši, tie tādi nemaz nav. Selekcionāri pēdējo gadu laikā to temperamentu ir uzlabojuši, un valda uzskats, ka daudzi slikta rakstura čaučau ir mazuļu nepietiekamas dresūras un socializācijas rezultāts. No problēmām vai izvairīties, jau no mazotnes iepazīstinot tos ar bērniem, kaķiem un citiem mājdzīvniekiem.
Čaučau šķirnes izcelsme ir nedaudz neskaidra, taču, iespējams, ka tā izcēlusies Mongolijā un Mandžūrijā, kur šo suņu gaļa savulaik ir bijusi delikatese, bet apmatojums izmantots apģērba gatavošanai, bet vēlāk suņi ievesti Ķīnā. Gadsimtiem senā pagātnē tie ir izmantoti tempļu sargāšanai no ļaunajiem gariem. Čaučau ir bijis arī aristokrātu medību suns, kā arī izmantots kā sargsuns aizsardzībai pret iebrucējiem, kamanu un ratu vilcējs un sargsuns. Valda uzskats, ka čaučau ir špicu priekšteči.
