Bladhaunds

Bloodhound
Dižciltīgās, sakrokotās galvas ādas, nokareno apakšējo plakstiņu un garo, nokareno ausu dēļ viegli atpazīstamajam bladhaundam ir spēcīgs ķermenis un locekļi, un šis suns ir patiešām liels! Tam ir īss, gluds apmatojums, kas var būt melns ar dzeltenbrūnu, aknu brūns ar dzeltenbrūnu un ruds. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 58–63 cm, bet pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 63–69 cm. To svars ir 41–50 kg.
  • Saimniekiem ar zināmu pieredzi piemērots suns
  • Nepieciešama papildu dresūra
  • Izbauda fiziski aktīvas pastaigas
  • Izbauda vienu līdz divas stundas ilgu pastaigu dienā
  • Liela auguma suns
  • Gandrīz neslienājas
  • Kopšana nepieciešama reizi nedēļā
  • Šķirne nav hipoalergēna
  • Komunikabls un vokāli aktīvs suns
  • Nav sargsuns
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem

Izcelsme

Mūsdienu bladhaunda priekšteči meklējami Sv. Huberta klosterī, kur suņi ar nosaukumu „Segusius” sākotnēji tika izmantoti vilku, lielo kaķu vai briežu, kā arī ievainota medījuma pēdu dzīšanai. Kad normaņi 1066. gadā iekaroja Angliju, viņi sev līdzi atveda daudzus suņus, un viens no šiem Anglijā nonākušajiem suņiem bija Sv. Huberta medību suns, kas vēlāk kļuva pazīstams kā bladhaunds. Precizējot gan jāpiebilst, ka šādi tika saukti melni lāsumainie suņi, savukārt baltie tika saukti par talbotiem. Mūsdienu bladhaundi nav identiski to laiku suņiem, taču Beļģijā tos joprojām sauc Chien du St Hubert.

Temperaments

Šie ir maigas dabas, sirsnīgi suņi, kas parasti labi satiek ar bērniem un spēj saticīgi dzīvot ar citiem suņiem un mājas mīluļiem. Tie ir draudzīgi suņi, kas laipni sagaidīs gan vēlamus, gan nevēlamus viesus. Lai arī mājās šie suņi uzvedas klusi, ārpus telpām tie var uzvesties ļoti skaļi. Tie ir ģimeniski suņi, kam nepatīk palikt vienatnē.

Veselība

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, bladhaundiem ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus. Bladhaundu nokarenā galvas āda var radīt plakstiņu un acu problēmas.

Fiziskās aktivitātes

Izmēra un augšanas tempu dēļ šiem suņiem nedrīkst būt pārliekas fiziskās aktivitātes kucēna vecumā. Pirmā gada laikā jāseko līdzi, lai pareizi augtu kauli un locītavas. Pieaugušiem bladhaundiem piemīt fenomenāla izturība un ir nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Šie suņi pamatā ir pēddziņi, tāpēc, sajūtot vilinošu aromātu, tie visiem spēkiem centīsies uzzināt, no kurienes tas nāk! Ir pieejamas nodarbības un sacensības pēdu dzīšanā, un dalība tajās vai vismaz iespēja likt lietā ožu šīs šķirnes suņu labklājībai ir ārkārtīgi svarīga.

Uzturs

Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Bladhaundi ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Kopšana

Šīs šķirnes suņiem nepieciešama neliela kopšana, jo to apmatojums ir īss un gluds. Lai izķemmētu izkritušo apmatojumu, pietiks šad un tad pārbraukt ar suku. Tomēr tiem regulāri jāpārbauda ausis un acis, lai laikus konstatētu jebkādas iespējamās infekcijas.

Suns ğimenē ar bērniem

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Dog

Vai šī tev ir pati piemērotākā suņu šķirne?

Visiem suņiem ir savs, unikāls temperaments, kā arī daži iedzimti instinkti un uzvedība. Izmēģini mūsu šķirņu atlasītāju un uzzini, kura suņu šķirne atbilst tavām vēlmēm un dzīvesveidam. Ja tavas un suņa vēlmes sakritīs, jūs kopā aizvadīsiet laimīgu un piepildītu dzīvi.

Kāds būtu nākamais solis

Adopcija

Suņa adoptēšana no dzīvnieku patversmes vai glābšanas organizācijas sniedz ārkārtīgi lielu gandarījumu. Bieži vien tādējādi ir iespējams tam dzīvē sniegt otro iespēju. Patversmēs ir daudz suņu, kuri gaida iespēju iegūt mīlošu ģimeni un pastāvīgas mājas. Cienījamās patversmēs pievērsīs ļoti lielu uzmanību vispiemērotākā saimnieka atrašanai katram sunim. Personāls iegūst visu iespējamo informāciju par uzņemto suni un, pirms savest tevi kopā ar kādu no saviem suņiem, atvēl laiku, lai iepazītos ar tevi, tavu ģimeni un dzīvesveidu. Darbinieki arī labprāt sniegs tev padomus un atbildēs uz jautājumiem, kas varētu rasties pirms un pēc adopcijas.

Laba audzētāja atrašana

Ja priekšroku dod šķirnes kucēnam, visprātīgāk ir atrast cienījamu audzētāju. Sazinies ar Kinoloģisko federāciju vai audzētāju klubu, kam var būt pieejamo metienu saraksti vai kuri var sniegt informāciju par audzētājiem tavā dzīvesvietā. Centies izvēlēties audzētāju, kas ietilpst Kinoloģiskās federācijas apstiprinātā audzētāju sistēmā. Apmeklē suņu izstādes, lai klātienē tiktos ar audzētājiem un uzzinātu par izvēlētās šķirnes kucēnu pieejamību.

Suņa ievešana mājās

Maza kucēna ievešana mājās vai jaunu māju sniegšana pieaugušam sunim ir ārkārtīgi aizraujošs laiks ikvienam. Kamēr gaidi lielo dienu, var būt nepieciešami laika kavēkļi. Par laimi pastāv vairāki sagatavošanās darbi, kas ir jāpaveic pirms jaunā drauga ierašanās.