Šiem robustajiem un drosmīgajiem suņukiem ir mīļi vaibsti, un tie ir kompakti un atlētiski. Tiem ir īss, blīvs un pret laikapstākļiem noturīgs apmatojums dažādās krāsās un ar dažādu zīmējumu (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). To augstums skaustā ir 33–40 cm, bet svars — apmēram 10–11 kg.
Tā kā bīgli ir selekcionēti kā bara dzīvnieki, tie labi satiek ar vairumu citu suņu. Tie mīl bērnus, bet nolūkā veidot labas attiecības ar kaķiem, satikt ar tiem ir jāiemāca jau no mazotnes. Bīgls ir labs sargsuns, kas rej uz visu neparasto, taču, zaglim ienākot mājā, tas labprātāk izvēlēsies ar to paspēlēties!
Aptuveni 16. gadsimta vidū medību suņus sāka klasificēt atkarībā no to pielietojuma, t. i., kurti, dzinējsuņi u.t.t. Ap šo laiku maza izmēra medību sunim, kas tika audzēts trušu un zaķu medīšanai, tika dots nosaukums „Begles”, tulkojumā no franču valodas nozīmē „atplesta rīkle”. Tā tika uzsvērta šo suņu tendence riet barā. Angliskotā versija, protams, ir „Beagle”, attiecīgi latviešu valodā - „bīgls”. Šīs šķirnes suņu priekšteči ir lapsusuņi, herjeri un mazais pēddzinis, kas pazīstams kā Keri bīgls.
