Basets

Baseti (basethaundi) ir iespaidīgi suņi ar īsām kājām (šķirnes nosaukums „basets” ir cēlies no franču valodas vārda „bas”, kas nozīmē „zems”). Īsais, gludais apmatojums var būt jebkādā medību suņa krāsā, taču parasti tas ir trīskrāsains (melna, dzeltenbrūna un balta) vai divkrāsains (citrondzeltena un balta). Pieaugušu basetu augstums skaustā ir 33–38 cm, bet svars — no 18 līdz 27 kg.

Nepieciešams zināt

Saimniekiem ar zināmu pieredzi piemērots suns
Nepieciešama vidēja līmeņa dresūra
Izbauda fiziski aktīvas pastaigas
Izbauda stundu ilgu pastaigu dienā

Vidēja auguma suns
Gandrīz neslienājas
Kopšana nepieciešama ik pārdienu
Šķirne nav hipoalergēna

Vokāli ļoti aktīvs suns
Nav sargsuns
Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
Lielisks ģimenes suns

Baseti (basethaundi) ir iespaidīgi suņi ar īsām kājām (šķirnes nosaukums „basets” ir cēlies no franču valodas vārda „bas”, kas nozīmē „zems”). Īsais, gludais apmatojums var būt jebkādā medību suņa krāsā, taču parasti tas ir trīskrāsains (melna, dzeltenbrūna un balta) vai divkrāsains (citrondzeltena un balta). Pieaugušu basetu augstums skaustā ir 33–38 cm, bet svars — no 18 līdz 27 kg.

Previous Next

1 of 1

Temperaments

Par spīti īgnajam un nopietnajam izskatam baseti ir sabiedriski, mierīgi un rotaļīgi. Tie sirsnīgi izturas pret cilvēkiem, mīl bērnus un labi satiek ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem. Tie ļoti draudzīgi izturas pret svešiniekiem, taču, sajūtot briesmas, skaļi rej. Tiem obligāti nepieciešama sabiedrība, tāpēc, ja tie jāatstāj vieni, labāk atstāt tos cita suņa sabiedrībā.

Previous Next

1 of 1

Izcelsme

Baseta pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā Francijā. Viduslaiku mūki tos šo šķirni selekcionēja medībām no aizsega. Tomēr īstos ziedu laikus šī šķirne piedzīvoja Britu Salās 19. gadsimta otrajā pusē. Tornonas Marķīza medību suņu pāris 1866. gadā tika atvests Anglijas lordam Galvejam, šie kucēni vēlāk nonāca lorda Onslova rīcībā, kuram izdevās iegūt izcilus suņus, krustojot tos ar no Normandijas ievestiem koltro suņiem. Drīz vien šī ievešana tika izbeigta, un patstāvīgi tika izkopts baseta šķirnes britu paveids.

Veselība

Basethaundu (basetu) izplatītākās veselības problēmas ir saistītas ar to miesasbūvi. Tiem biežāk iespējamas muguras problēmas un patoloģiska locītavu (it īpaši elkoņu) attīstība, un šos traucējumus vēl problemātiskākus var padarīt virsnormas svars. Tiem biežāk iespējamas arī ausu un ādas infekcijas, kā arī dažādas acu problēmas. Šī iemesla dēļ regulāri jāveic ausu, ādas un acu pārbaudes.

Fiziskās aktivitātes

Šiem suņiem dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Basetam pie pirmās izdevības ir nosliece uz laiskumu, taču, lai tie neiedzīvotos pārlieku jūtamā virsnormas svarā un tiem tādēļ vēlāk dzīves laikā nerastos muguras problēmas, ir svarīgi, lai tiem būtu nodrošinātas pietiekamas fiziskās aktivitātes. Fiziskās aktivitātes tomēr jāierobežo straujās augšanas periodos, jo pretējā gadījumā ir iespējamas locītavu problēmas. Ķermeņa garuma dēļ basetiem līdz 18 mēnešu vecumam nedrīkst ļaut kāpt augšup vai lejup pa kāpnēm.

Uzturs

Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām. Baseti ar plato krūtežu ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Kopšana

Īsais, gludais apmatojums ir viegli kopjams. Viss, kas parasti nepieciešams, ir ātra izsukāšana reizi nedēļā. Kad nepieciešams, iztīri ādas krokas, kā arī regulāri pārbaudi to garās ausis, lai laicīgi pamanītu iespējamās problēmas.

Suns ğimenē ar bērniem

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.