Kucēns nu ir izaudzis, un ir pienācis laiks atvadīties no barības kucēniem, lai sāktu lietot barību pieaugušiem suņiem. Maza auguma šķirņu suņiem tas notiek apmēram 12 mēnešu vecumā, savukārt liela auguma šķirņu suņiem – ap 24 mēnešu vecumu.
Līdzīgi kā cilvēkiem, arī katram sunim būs atšķirīgas uztura vajadzības un prasības. Ideālo porcijas lielumu var ietekmēt dzīves posms, aktivitātes līmenis, šķirne, augums un vecums, un suņa vajadzības dzīves laikā mainīsies.
Ar ko barot suni?
Suņi ir visēdāji, un optimālai suņa veselībai vajadzīgs plašs uzturvielu klāsts. Tas ietver pareizu olbaltumvielu, tauku un eļļu, ogļhidrātu, minerālvielu un vitamīnu līdzsvaru.
Eiropas Savienībā mājas (istabas) barību reglamentē tiesību akti, un, lai atbilstu noteiktajām prasībām, pilnvērtīgai, tirgū pieejamai mājas (istabas) dzīvnieku barībai ir jāsatur minimālais specifisku uzturvielu daudzums. Tas nozīmē, ka kvalitatīva un pilnvērtīga mājas (istabas) dzīvnieku barība saturēs pareizo uzturvielu līdzsvaru, kas dzīvniekam jāsaņem no barības.
Cik bieži barot suni?
Daudzi pieaugušie suņi tiek baroti divas reizes dienā – ar vienādu barības daudzumu no rīta un vakarā. Tomēr kucēns jābaro biežāk visas dienas garumā – līdz vismaz sešu mēnešu vecumam ieteicamas trīs līdz četras maltītes (ļoti jauniem kucēniem pat vēl vairāk). Dažiem nelielo šķirņu suņiem būs pietiekami arī no trim mazākām maltītēm. Liela auguma šķirņu suņus saimnieks dažkārt baro vienu reizi dienā, tomēr, ja sunim ir tendence ātri notiesāt visu barību, būtu ieteicams vienas lielas ēdienreizes vietā tomēr izvēlēties divas mazākas. Ātri notiesājot lielu daudzumu barības, var rasties kuņģa-zarnu trakta problēmas.
Ja nezini, cik bieži barot savu suni, sazinies ar veterinārārstu.
Suņiem, kas savu barību rij lieliem kumosiem, varētu noderēt speciālas bļodas, kas veicina lēnāku ēšanu, turpretim vecākiem suņiem vai nevīžīgiem ēdājiem būs piemērotas bļodas uz paaugstinājuma.
Ja mājās ir vēl citi suņi, baro visus vienlaikus, taču šķirti citu no cita, lai izvairītos no cīkstēšanās.
Barojot suni, centies pasniegt konservus istabas temperatūrā, jo tad tie gardāk smaržo un ir vieglāk sagremojami. Tas nozīmē, ka barība jāizņem no ledusskapja aptuveni stundu pirms barošanas. Barības sasildīšanai īsu brīdi var izmantot mikroviļņu krāsni, taču vienmēr pārliecinies, vai barība nav pārāk karsta.
Konservi ātri bojājas, tāpēc neatstāj tos ārpus ledusskapja. Pēc iepakojuma atvēršanas neglabā konservus ilgāk par 24 stundām – arī ledusskapī ne.
Turpretim sauso barību var neglabāt ledusskapī kaut visu dienu, un tā nesabojāsies. Lai barība saglabātu savu smaržu un nesastāvētos, glabā to tīrā, sausā vietā, vislabāk hermētiski noslēgtā tvertnē vai atkārtoti aizveramā kārbā.
Vairumam suņu patīk kraukšķīga barība, taču, ja dzīvniekam labāk tīk barība ar nelielu daudzumu ūdens vai ir kāds medicīnisks iemesls, kas liedz lietot sauso barību, pirms pasniegšanas izmērcē barību ūdenī līdz 30 minūtēm. Sausās kroketes palīdz noņemt aplikumu; ja sauso barību pasniedz izmērcētu, regulāri papildini suņa barību ar gardumu zobu veselībai. Atceries, ka labākais veids, kā izvairīties no mutes dobuma slimībām, ir regulāri tīrīt suņa zobus.
Nekad neplāno sunim fiziskās aktivitātes stundu pirms vai stundu pēc barošanas. Lielo un ļoti lielo šķirņu suņiem mēdz pūsties vēders un samesties zarnas (stāvoklis, ko sauc par kuņģa dilatāciju vai zarnu samešanos), un šādā gadījumā nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Simptomi ir piepūties vēders, rīstīšanās un uzvedība, kas liecina par lielu diskomfortu. Ja tev ir bažas par savu suni, nekavējoties sazinies ar veterinārārstu.
Kuri faktori ietekmē, cik daudz barības sunim dot?
Nosakot ieteicamo barības daudzumu sunim, ļoti liela nozīme ir suņa šķirnei, augumam, vecumam, dzīvesveidam un veselībai. Barības iepakojumos būs barošanas vadlīnijas, un ar tām parasti būtu ieteicams sākt. Taču, lai sunim saglabātu veselīgu ķermeņa stāvokli, tas ir jābaro ar pareizu barības daudzumu. Ķermeņa stāvoklis ir lielisks veids, kā novērtēt, vai dzīvniekam ir nepietiekams svars vai virssvars, vienlaikus ņemot vērā šķirnes lieluma atšķirības. Vislabāk ieteicams precīzi nosvērt barības porciju, lai pēc tam varētu ērtāk pielāgot uzņemto barības daudzumu, līdz sasniegts optimālais porcijas izmērs veselīga ķermeņa stāvokļa uzturēšanai.
- Mazu šķirņu suņiem ir ātrāka vielmaiņa, kas nozīmē, ka suņa organisms patērē enerģiju daudz ātrāk. Dažiem suņiem, proporcionāli salīdzinot ar lielāku šķirņu suņiem, var būt vajadzīgs pat divreiz vairāk kaloriju atkarībā no ķermeņa stāvokļa un aktivitātes līmeņa. Labākā barība mazo šķirņu suņiem satur papildus olbaltumvielas, un tajā ir daudz tauku un ogļhidrātu, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģijas līmeni. Šāda barība arī būs maza izmēra kroketes, lai derētu mazākām mutēm un vēderiem.
- Lielāku šķirņu suņiem vielmaiņa var būt lēnāka, taču apetīte noteikti ir lielāka! Barībai, kas speciāli sagatavota lielo šķirņu suņiem, ir lielākas kroketes, kas veicina ilgāku košļāšanu, nevis ātru, nekontrolētu barības apēšanu. Šādai barībai parasti būs zemāks tauku saturs un vairāk proteīna, lai nodrošinātu ideālu ķermeņa stāvokli.
- Ja suns ir īpaši aktīvs vai tas ir darba suns, izvēlies barību, kas specifiski izstrādāta aktīvam dzīvesveidam. Tai būs augstāks tauku, olbaltumvielu un vitamīnu, piemēram, B12, līmenis, lai suns no barības iegūtu maksimālo enerģijas līmeni. Savukārt E vitamīns palīdz muskuļiem efektīvāk atgūties pēc smagas fiziskās slodzes.
- Grūsnības laikā ieteicams barot kuci ar kvalitatīvu kucēnu barību, lai nodrošinātu papildu kalorijas un augstāku neaizstājamo uzturvielu līmeni, kāds šajā periodā nepieciešams.
- Mazāk aktīviem suņiem ir nepieciešams mazāk tauku, tāpēc barošana ar “vieglu” (light formula) barību var palīdzēt izvairīties no svara pieauguma.
- Dažiem suņiem var attīstīties jutība pret noteiktām barības grupām vai būt medicīniskas problēmas, pie kurām nepieciešama īpaša diēta. Šo iemeslu dēļ jebkuras izmaiņas jāapspriež ar veterinārārstu, lai nodrošinātu, ka jaunā barība ir piemērota suņa vajadzībām un veselībai.
Ja nezini, kura barība ir piemērota tavam sunim, konsultējies ar veterinārārstu.
Kur atrast suņa barošanas tabulu, lai zinātu, cik daudz barības sunim dot?
Suņu barošanas tabulas atrodas uz barības iepakojuma. Sākumā ievēro šīs vadlīnijas un pēc tam pielāgo barības porciju pēc vajadzības, lai uzturētu sunim veselīga ķermeņa rādītājus. Ar šo vienkāršo ceļvedi vari pārbaudīt, vai sunim ir liekais svars.
Izvēlēties konservus vai sauso barību?
Sausā barība vai konservi – tā ir brīva izvēle atbilstoši taviem un tava suņa ieskatiem. Konserviem bieži ir spēcīgāka smarža un izteiktāka garša, kas labāk patiks izvēlīgiem mājdzīvniekiem. Ja sunim ir diagnosticēta kāda nieru vai urīnpūšļa slimība, veterinārārsts var ieteikt barot to ar konserviem, lai veicinātu ūdens uzņemšanu. Sauso barību bieži izvēlas, lai veicinātu zobu veselību, un tajā parasti ir zemāks tauku saturs. Tas var palīdzēt, lai veicinātu svara zudumu suņiem ar virsnormas svaru.
Daži saimnieki baro suni ar konservu un sausās barības kombināciju, un suns iepazīst abas tekstūras – tas var būt noderīgi, ja kādreiz jāmaina mājdzīvnieka barība. Neatkarīgi no barības formas jebkura kvalitatīva, pilnvērtīga barība pieaugušiem suņiem nodrošinās mājdzīvniekam pareizo uzturvielu līdzsvaru.
Barība suņiem ar specifiskām veselības problēmām
Ja sunim ir kādas zināmas veselības problēmas, piemēram, ādas vai kuņģa jutība, jautājiet savam veterinārārstam par specializētu barību vai “ārstniecisko uzturu”. Šīs barības ir izstrādātas ar specifiskām uzturvielu kombinācijām, kas nepieciešamas kā daļa no konkrētā veselības stāvokļa pārvaldības plāna. Šo barību drīkst noteikt tikai veterinārārsts, jo tā var saturēt vairāk atšķirīgu kādas grupas uzturvielu daudzumu, nekā ir barībā veseliem suņiem.
Ja sunim nav vajadzīgs ārstnieciskais uzturs, tev parastā barība pieaugušiem dzīvniekiem nav jāmaina līdz aptuveni 6–7 gadu vecumam, kad suns sāk novecot. Par barību novecojošiem suņiem lasi šeit.
Vienmēr uzraugi suņa ķermeņa stāvokli, jo svara zudums vai pieaugums var būt iemesls uztura izvērtēšanai vai veselības pārbaudei pie veterinārārsta.
Kur barot suni?
Baro suni klusā vietā prom no mājas kņadas. Vienmēr pasniedz sunim barību tīrā bļodā un liec bļodu uz viegli tīrāmas virsmas, piemēram, flīžu grīdas. Ja bļoda pa grīdu slīd, izmanto bļodu ar neslīdošu pamatni vai barošanas paklāju no gumijas.
Ja mājās ir vēl citi suņi, baro visus vienlaikus, taču šķirti citu no cita, lai izvairītos no cīkstēšanās.
Vai man vajadzētu dot sunim gardumus?
Mums visiem gribas palutināt savus mājdzīvniekus, taču vienmēr paturi prātā, ka gardumi ir papildu kalorijas, kas pēc tam jānorēķina no pamatmaltītes, lai suni nepārbarotu. Cik daudz gardumu pasniegt un cik bieži – tas atkarīgs no gardumu veida. Vispārīgs princips: gardumi, cepumi un košļājamās kroketes nedrīkst pārsniegt 10% no suņa ikdienas uztura.
Ja sunim veterinārārsts noteicis specifisku diētu, tam, iespējams, nedrīkst pasniegt tādus pašus gardumus kā citiem suņiem, taču tas nenozīmē, ka tam nedrīkst neko. Kā našķi vai apbalvojumu apmācībās vari izmantot daļu no suņa ikdienas barības.
Dažiem funkcionālajiem gardumiem, piemēram, košļājamajām nūjiņām zobu higiēnai, ir dažādi izmēri atbilstoši suņa svaram.
Tāpat kā barībai, arī uz gardumu iepakojuma ir barošanas vadlīnijas – pārskati tās un, ja aizvien droši nezini, cik daudz kārumu drīksti dot savam sunim, konsultējies ar veterinārārstu.
Ar ko suni nebarot?
Ir labi zināt, ar ko barot savu suni, taču tikpat svarīgi ir arī zināt, ko sunim dot nedrīkst. Nebaro suni ar sava ēdiena paliekām, jo daži cilvēkiem paredzētie pārtikas produkti sunim var izraisīt veselības apdraudējumu un pat būt toksiski. Ja tomēr periodiski pacienā suni, atceries, ka tas nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā suņa uztura. Ir daži pārtikas produkti, kurus nekādā gadījumā sunim dot nedrīkst.
Suņa barošanas tabula barības maiņai
Dažkārt suņa barība var būt jāmaina, piemēram, ja suns noveco un pāriet no pieauguša dzīvnieka barību uz barību senioriem. Pārāk strauja barības maiņa var izraisīt gremošanas traucējumus, tāpēc pārejai vienmēr jābūt pakāpeniskai (7–10 dienas).
- Pievieno nelielu daudzumu jaunās barības pašreizējai barībai vai piedāvā abas barības atsevišķi.
- 7–10 dienu laikā pakāpeniski palielini jaunās barības daudzumu, vienlaikus samazinot ierastās barības daudzumu, līdz tās pilnībā nomainītas.
Ja sunim jāpāriet no konserviem uz sauso barību, tam būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie jaunās tekstūras. Sākumā suns sauso barību var košļāt aktīvāk, un tas var aizņemt vairāk laika. Gandrīz vienmēr suns prasīs vairāk ūdens. Ilgāks košļāšanas laiks veicina zobu veselību, un tas nenozīmē, ka sunim sausā barība garšo mazāk nekā konservi.
Ja suns pāriet no sausās barības uz konserviem, tas var dzert mazāk, turklāt tekstūras maiņa var šķist neierasta. Konserviem vienmēr vari pievienot dažus cepumus, lai barība būtu kraukšķīgāka. Ir vērts atcerēties, ka sausās barības porcija var šķist mazāka nekā konservu porcija. Sausajā barībā parasti ir vairāk kaloriju, un suns no mazākas sausās barības porcijas saņem tikpat daudz kaloriju kā no lielākas konservu porcijas.
Ja suns atsakās no jaunās barības – arī no tās, ko ieteicis veterinārārsts –, konsultējies ar veterinārārstu, jo suņa izvēlīgumam var būt noteikts iemesls. Neuztraucies. Gandrīz vienmēr būs alternatīvas barības iespējas vai citas barošanas metodes, ko izmantot, lai iedrošinātu suni ēst.
Purina barības zīmoli pieaugušiem suņiem
Purina ražo vairākus vadošos barības zīmolus pieaugušiem suņiem – gan konservus, gan sauso barību, un jebkuras barības izstrādē izmantoti jaunākie zinātniskie atklājumi, kas uzlabo barības kvalitāti. Vienalga, vai izvēlies pasniegt sunim konservus vai sauso barību, mēs esam izstrādājuši izcilu maltīšu klāstu ikkatram suņa vecumposmam, lai tavs mīlulis būtu laimīgs un veselīgs.
Pieaugušiem suņiem pieejams plašs barības klāsts ar sabalansētu uzturvielu daudzumu. Jebkura barība izstrādāta, lai nodrošinātu visas tava četrkājainā drauga vajadzības.
