Vidējais vācu špics ir mazs, kompakts, garspalvains suns ar špicam tipisku galvu un uz muguras saritinātu asti. Šis suns iespējams visās krāsās un krāsu variācijās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Suņa dzimumam vajadzētu būt acīmredzamam, jo tēviņi ir vīrišķīgāki, bet mātītes — sievišķīgākas. Pieaugušu vidējo špicu augstums skaustā ir 30–38 cm, bet svars — no 7 līdz 11 kg.
Vācu vidējais špics ir jautrs, draudzīgs suns. Pārliecināts, līdzsvarota temperamenta pavadonis, kam nevajadzētu piemist nervozitātes vai agresijas pazīmēm. Šie suņi ir ļoti aktīvi un modri, mīl cilvēka sabiedrību, un tiem nav nekā labāka, kā būt iesaistītiem visās ģimenes aktivitātēs.
Vācu špics cēlies tieši no ziemeļu ganu suņiem, piemēram, samojediem, kurus vikingi viduslaikos ieveda Vācijā un Holandē. Šie suņi pēc tam izplatījās visā Eiropā un tika sakrustoti ar citiem ganāmpulka dzīšanas/ganu suņiem, liekot pamatu špicu paveidam. Līdz 18. gadsimtam špici britu sabiedrībā bija kļuvuši par modes lietu, un Viktorijas laikmetā selekcijas rezultātā tika izveidoti punduršpici. Mūsdienu vācu špici Apvienotajā Karalistē ir divu izmēru, un suņu audzētāju klubs ir aizliedzis abu izmēru suņu savstarpējo krustošanu. Tomēr, ņemot vērā jauktos priekštečus, vidējo vācu špicu metienos dažkārt ir iespējams kāds mazais vācu špics un otrādi.
Vācu vidējie špici ir samērā veselīgi, taču, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc pirms vaislošanas ieteicams veikt acu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem ir iespējama arī epilepsija un pārejoša ceļa bļodiņu izslīdēšana no vietas.
Salīdzinot ar pārējām, lielākajām šķirnēm, vācu vidējam špicam nepieciešamas nelielas fiziskās aktivitātes. Pieaugušam sunim vajadzētu pietikt ar apmēram pusstundu dienā, taču, ja piedāvāsi, tas būs ar mieru arī uz ilgākām nodarbēm. Tiem patīk skriet vai pastaigāties, un tie labprāt atrod sev nodarbes dārzā visu dienu.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Vairākas reizes nedēļā rūpīgi izsukājot, apmatojums būs tīrs un bez savēlumiem. Apmatojums jāsukā „nepareizajā virzienā”. Īpaša uzmanība jāpievērš ausīm un elkoņiem, kur savēlušies kamoli var veidoties daudz straujāk. Tēviņi maina apmatojumu reizi gadā, bet mātītes — divas reizes gadā: tad tiek nomainīta lielākā daļa apmatojuma.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
