Korgijs pembroks ir mazs, īss, robusts, zems suns ar lapsai līdzīgu purniņu. Tā taisnais, vidēji garais apmatojums ir ūdensizturīgs un var būt ruds, sabuļādas krāsā, dzeltenbrūns, melni lāsumains, ar vai bez baltiem raibumiem. Pieaugušu korgiju pembroku augstums skaustā ir 25–30 cm, pieauguši tēviņi sver 10–12 kg, bet mātītes — no 9 līdz 11 kg.
Korgijs pembroks ir visnotaļ paklausīgs, aktīvs sunītis. Tas ir drošsirdīgs, komunikabls un draudzīgs — maza izmēra suns ar lielu garu. Tie ir paklausīgi, uzticīgi ģimenes locekļiem un ideāli piemēroti aktīvām, darbīgām ģimenēm. Tie ir labi sargsuņi, jo modri uzmana māju un aizrautīgi ziņo par viesiem.
Pierādījumi liecina, ka Velsas korgijs pembroks Britu salās dzīvo vismaz kopš 920. g. p. m. ē. Tiek uzskatīts, ka tos uz Velsu atveduši flāmu audēji, un no 14.–18. gs. korgiji pembroki bijuši iemīļoti ganu suņi. 1934. gadā Lielbritānijā korgijs kardigāns un korgijs pembroks tika atzīti par divām dažādām šķirnēm.
Velsas korgiji pembroki ir ļoti izturīgi suņi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem tomēr ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Miesasbūves dēļ tiem biežāk iespējama mugurkaula disku slimība.
Lai arī korgijam pembrokam ir īsas kājas, tas ir selekcionēts lopu dzīšanai, un tam joprojām ir daudz enerģijas un spara. Pieaugušam sunim nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Velsas korgijam pembrokam ir vidēji garš, taisns un ūdensizturīgs apmatojums ar blīvu pavilnu. Šāda apmatojuma kopšanai jāvelta maz laika. Tie jāizsukā, lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma. Ja korgiji pabijuši dubļos, netīrumi pēc izžūšanas ir viegli iztīrāmi.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
