Elegantajam, spēcīgajam, muskuļotajam vācu pinčeram ir īss, gluds apmatojums, kas var būt ruds, dzeltenbrūns, melni lāsumains un zils ar dzeltenbrūnu. Pieaugušu suņu augstums skaustā ir 43–48 cm, bet svars — apmēram 11–16 kg.
Vācu pinčers ir modrs, drošs suns ar dabisku noslieci uz sargāšanu, un tam ir nepieciešamas mājas ar pieredzējušiem saimniekiem, kas spēj to socializēt, dresēt un apieties ar to. Šis spriganais suns skries riņķiem ap saimnieku-iesācēju! Pareizajās mājās tas būs uzticīgs, patīkams suns, kuru var trenēt vairākās suņu sporta disciplīnās.
Vācu pinčeriem ir ar dobermaņiem kopēji priekšteči, veidojot izmērā lielākus dzīvniekus, un arī ar pundurpinčeriem kopēji priekšteči, veidojot izmērā mazākus dzīvniekus. Vācu pinčeri ir lauku sētu suņi, kura priekšteči savu darbu darījuši jau 15. gadsimtā, un tie ir izmantoti kā sargsuņi un žurku ķērāji. Sākotnēji tiem bijis raksturīgs divu veidu apmatojums, un valda uzskats, ka standarta šnaucers ir radies no raupjspalvainā pinčera. Vācijas Suņu audzētāju klubs vācu pinčeru atzina 1879. gadā.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, vācu pinčeriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču, ja vien piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Šiem suņiem patiks arī veiklības sacensības, sacensības paklausībā, pēdu dzīšanas disciplīnas un citi suņu sporta veidi.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Īsais, gludais apmatojums ir viegli kopjams, jo tas reizi nedēļā tikai ātri jāizsukā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
