Lielajam, spēcīgajam, elegantajam sprogainajam retrīveram ir savdabīgs aknu brūns vai melns apmatojums ar biezām, ciešām cirtām uz rumpja, bet gludu spalvu uz pārējām ķermeņa daļām. Tēviņu augstums skaustā ir 69 cm, bet mātītēm — 64 cm, un pilnībā pieaugušu suņu svars ir 36–45 kg.
Rāmais, pārliecinātais, drošais sprogainais retrīvers ir samērā patstāvīgs un pret tiem, ko nepazīst, var izturēties visnotaļ atturīgi. Taču ar saviem mīļajiem tas ir sirsnīgs un mīlošs, kā arī mierīgs, uzticīgs pavadonis. Tas diezgan lielā mērā ir suns, kuram patīk uzturēties brīvā dabā, pētīt apkārtni un meklēt un atnest kaut ko gan ūdenī, gan ārpus ūdens.
Precīza sprogainā retrīvera vēsture ir neskaidra, jo tas kā medību suns ir selekcionēts no daudzām šķirnēm, tostarp dažādiem retrīveriem, Tvīda ūdensspanieliem, īru ūdensspanieliem un citu sugu suņiem. Apmatojuma uzlabošanai ir izmantots arī pūdelis. Šīs šķirnes suņi pirmo reizi parādījās 1860. gadā un kļuva par izciliem medību suņiem, taču tie kā mājas mīluļi un darba suņi savu popularitāti zaudēja, parādoties Labradoras retrīveram.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, sprogainajiem retrīveriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Aktīvajam sprogainajam retrīveram dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Tam patīk skriet pakaļ un atnest lietas gan uz zemes, gan ūdenī, un tam labi noder tā ūdensizturīgais apmatojums. Šiem suņiem patīk „strādāt”, tāpēc, lai pastaiga būtu intensīvāka, paņem līdzi kādu rotaļlietu, kurai jāaizskrien pakaļ un jāatnes.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Tāpat kā daudzi liela izmēra suņi, arī sprogainie retrīveri ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Biezā, sprogainā apmatojuma mainīšanas laikā šie suņi ir jāsukā, lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma, bet parasti sukāšana un ķemmēšana netiek piekopta, jo tad apmatojums sāk sprogoties. Tā vietā tas jāsamitrina un jāizmasē ar pirkstiem. Reizi mēnesī ieteicama arī viegla apgriešana. Sīkāku informāciju par nepieciešamo vari saņemt no suņu audzētājam vai suņu audzētāju kluba.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
