Šis ir elegants, maza/vidēji liela izmēra terjers ar garu un zemu ķermeni. Pieauguša skaiterjera tēviņa augstums skaustā ir apmēram 25–26 cm, bet garums no deguna līdz astes galam ir 105 cm. Mātītes ir nedaudz mazākas. Pieaugušu suņu svars ir robežās no 16 līdz 18 kg. Garais apmatojums ir ciets un taisns. Uz galvas tas ir īsāks un krīt pāri acīm, neietekmējot redzi. Ausis var būt saslietas vai nolaistas, un tās ir klātas ar apmatojuma šķipsnām. Apmatojums iespējams vairākās krāsās (skatīt šķirnes standartu).
Skaiterjers ir tipisks viena cilvēka suns, kas ir uzticīgs savam saimniekam. Šis ietiepīgais suns var būt aizdomīgs pret svešiniekiem, taču tam vajadzētu būt labsirdīgam. Acīmredzami būtiska ir agrīna socializācija ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem.
Skaiterjera šķirnes pirmsākumi meklējami ap 16. gadsimtu Skajas salā — Hebridu salās Skotijas ziemeļrietumos, un šie suņi tika izmantoti grauzēju iznīcināšanai. Tiek uzskatīts, ka vietējos skotu terjerus sakrustoja ar suņiem, kuri izdzīvoja kāda spāņu armādas kuģa bojāejā, lai selekcionētu garspalvainu suņu šķirni, kura līdzinās mūsdienu skaiterjeram. Skotu terjers, iespējams, bijis kernterjera priekštecis, un citu terjeru priekšteči varētu būt zviedru valhundi, kas šajā zemē nonāca kopā ar vikingu kolonizatoriem.
Skaiterjeru izplatītākās veselības problēmas ir priekšējo ekstremitāšu kaulu problēmas, kas rodas augošiem kucēniem. Tāpat kā citiem suņiem, kam ir īsas kājas un garš mugurkauls, tie ir uzņēmīgi pret mugurkaula slimībām.
Atšķirībā no daudziem terjeriem, kas ir aktīvi un vienmēr darbībā, skaiterjeri ir samērā slinki, un tiem dienā nepieciešamas tikai apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Divkāršais apmatojums sastāv no īsas, mīkstas pavilnas un cieta, taisna akota, kurai jābūt garai, bet kura nedrīkst ietekmēt suņa kustības. Lai apmatojums nesaveltos kamolos, nepieciešama kopšana divas vai trīs reizes nedēļā. Apmatojums noteikti jāpārbauda pēc pastaigām, jo tas var būt kā slota!
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
