Šie ir vidēji liela izmēra suņi, kuru auguma proporcijas liecina par spēka, ātruma un izturības līdzsvaru. Šīs šķirnes suņiem ir divkāršs, vidēji garš apmatojums, stāvus saslietas ausis un kupla aste, tie var būt visās krāsās un ar dažādiem raibumiem, tostarp balti, un ir sastopami daži pārsteidzoši krāsu zīmējumi. Augstums skaustā ir 53–60 cm tēviņiem un 51–56 cm mātītēm. Pieauguši tēviņi sver 20–27 kg, bet mātītes — no 16 līdz 23 kg.
Šīs šķirnes suņi ir pazīstami sava labā rakstura dēļ; to mīlestība pret cilvēkiem ir tik spēcīga, ka tie nevar būt pārāk labi sargsuņi. Tiem ļoti patīk un ir nepieciešama sabiedrība, un tos ilgstoši nevajadzētu atstāt vienus, jo pretējā gadījumā tie var kļūt ļoti destruktīvi. Tie labi satiek ar citiem labi socializētiem suņiem, taču ir izteikti un labi mednieki, un tādēļ tiem nepieciešama uzmanīga un apiešanās un dresūra, lai iemācītos sadzīvot ar citiem mājdzīvniekiem. Lai arī tie nerej bieži, tie var gaudot vienkārši prieka pēc!
Sibīrijas haskiji 19. gadsimtā bija Kolimas upes (Sibīrijā) krastos dzīvojošo čukču darba suņi. Šīs šķirnes suņu jaukais raksturs, iespējams, skaidrojams ar čukču labvēlīgo izturēšanos pret haskijiem. Suņu kamanas bija galvenais pārvietošanās līdzeklis, tāpēc haskiji vietējiem iedzīvotājiem bija īpaši nozīmīgi. Aļaskā pirmie Sibīrijas haskiji tika ievesti 20. gadsimta sākumā, un tad tos aizvien sauca par čukču suņiem. Apmēram tajā pašā laikā popularitāti ieguva arī suņu kamanu sacensības, un haskiju ātrums pārsteidza un iedvesmoja sacensību dalībniekus Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņi pārdēvēja šķirni par Sibīrijas haskijiem.
Sibīrijas haskiji ir visnotaļ veselīgi, izturīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un reizēm arī gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šīs šķirnes suņiem nepieciešams diezgan daudz fizisko aktivitāšu, taču tām jānotiek drošā, norobežotā teritorijā vai saitē, jo tiem ir ļoti izteikta vēlme brīvi skraidīt, taču nevar droši paļauties, ka tie klausīs atsaukšanas komandai. Ir nepieciešams pienācīgs dārza nožogojums, un ņemot vērā, ka šie suņi no vietas var pārlēkt jebkam, nozīme ir arī žoga augstumam. Pieaugušam Sibīrijas haskijam dienā nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes un ar pietiekami daudz iespējām izskrieties.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Kopšana ir īpaši viegla: parasti suns jāizķemmē un jāizsukā divas vai trīs reizes nedēļā, bet apmatojuma mainīšanas periodā kopšana nepieciešama katru dienu. Šie ir tīrīgi suņi, kam nav vai gandrīz nav suņiem raksturīgo aromātu.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
