Šarpejs ir viegli atpazīstams pēc nokarenās ādas uz ķermeņa un „drūmajiem” vaibstiem. Tam ir kvadrātveida, kompakta miesasbūve un iespaidīgs izskats pamatīgo kaulu dēļ. Apmatojums — īss, sarains un raupjš pieskaroties. Šarpeji var būt daudzās krāsās. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā. Pieauguša šarpeja augstums skaustā ir 46–51 cm, bet svars — apmēram 18 kg.
Labi socializēti šarpeji ir uzticīgi savām ģimenēm. Tie ir uzticīgi, rotaļīgi un aktīvi, taču bez pienācīgas dresūras mazotnē var arī izrādīt ietiepību un ar teritorijas sargāšanas instinktus. Tie no dabas ar aizdomīgumu izturas pret svešiniekiem. Pieradinot kucēna vecumā, tie labi sadzīvo ar kaķiem, taču ir iespējamas problēmas ar citiem suņiem. Tie bieži vien necieš aukstumu.
Šarpejs ir gadsimtiem sena suņu šķirne; šarpeji ir mastifu un Ziemeļu suņu šķirņu krustojums. Zilā mēle tiem kopīga ar čaučau, kuri arī bijuši iesaistīti šķirnes attīstībā. Ķīnā šarpeji savulaik tika uzskatīti par delikatesi, un aizliegums tos turēt kā mājdzīvniekus gandrīz izraisīja šķirnes izmiršanu. Laimīgā kārtā suņu audzētājam Matgo Lavam, kurš bija noraizējies par šarpeju nākotni, izdevās modināt interesi Rietumu sabiedrībā, un šķirne tika glābta. Kad 1970. gadā šarpeji pirmo reizi nonāca Rietumos, tie tika uzskatīti par visretāk sastopamo suņu šķirni pasaulē.
Šarpeju izplatītākās veselības problēmas ir ādas infekciju perēkļi dziļajās ādas krokās un dažādas acu problēmas. Tiem ir iespējama arī specifiska veselības problēma, kas izraisa drudzi un locītavu pietūkumu (pārmantotais šarpeju drudža sindroms).
Lai arī šarpeji ir aktīvi suņi, tie būs gatavi tik lielai vai mazai fiziskajai aktivitātei, cik tiem tiks piedāvāts, taču tiem jāļauj brīvi izspēlēties. Pieaugušam sunim ieteicamais fizisko aktivitāšu daudzums ir viena stunda dienā, taču tas ar prieku būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Ja suns ķildojas ar citiem suņiem, tas nolūkā izvairīties no nepatikšanām noteikti jātur pavadā un attiecīgi jāierobežo.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Dažiem suņiem iedzimst ļoti cieši pieguloša aste, un, lai izvairītos no infekcijām, tā regulāri jāpārbauda un jātīra. Katru dienu jāpārbauda arī acis. Pats apmatojums tikai jānobrauka ar mīkstu suku.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
