Nedaudz taisnstūrains, vidēji liela izmēra Polijas zemienes aitusuns ar pinkaino apmatojumu, ir zems, spēcīgs un muskuļots. Samērā garais, biezais apmatojums ir raupjš, bet ar mīkstu pavilnu. Apmatojums nokarājas pār acīm un var būt visās krāsās. Pieaugušu suņu augstums skaustā ir 45–50 cm tēviņiem un 42–47 cm mātītēm, bet to aptuvenais svars ir 18–20 kg.
Polijas zemienes aitusuns ir žirgts, ātri mācās, un tam patīk dresūra. Tas pēc sava rakstura un instinktiem ir ganu suns un sargsuns. Tas ir labsirdīgs un modrs pavadonis mājās. Šim sunim, kurš pret savējiem izturas ar patiesu sirsnību, patīk būt blakus saimniekam, taču tas sākotnēji var izturēties atturīgi pret tiem, ko nepazīst.
Iespējams, ka Polijas zemienes aitusuņu vai Polski Owczarek Nizinny (PON) — tā tos sauc to dzimtajā zemē — priekštecis ir suns, kas cēlies no Tibetas/Mongolijas. Pārvietojoties kopā ar klejotājiem un pildot ganāmpulka gana pienākumus, tas kļuva par mūsdienās Eiropas ziemeļos sastopamo suni. Pastāv viedoklis, ka šķirni ir ietekmējis bārdainais kollijs, jo tiem ir daudz kopīgu īpašību; kāds poļu tirgotājs 1514. gadā esot atdevis trīs suņus skotiem.
Polijas zemienes aitusuņi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šiem darbam skarbos apstākļos paredzētajiem un aktīvajiem suņiem dienā nepieciešamas divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes un iespējas vingrināt smadzenes, un nemīlīgi laikapstākļi tam nav absolūti nekāds šķērslis! Pats par sevi saprotams, ka pēc pastaigas jāpārbauda un kārtīgi jāizžāvē tā apmatojums.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Šiem suņiem ir pamatīgi kopjams apmatojums, kam uzmanība jāpievērš katru dienu. Polijas zemienes aitusuņa apmatojums ir ne tikai garš, bet arī biezs, un, lai nodrošinātos, ka raupjais akots un biezā, mīkstā pavilna nesaveļas, tas regulāri jāsukā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
