Norvēģu buhunds ir vidēja izmēra suns ar špicam tipisko miesasbūvi (ar biezu, divkārtīgu apmatojumu, smailām ausīm un virs muguras saritinātu asti) ar smalku skeletu un īsu, kompaktu ķermeni. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 45 cm, mātītes — nedaudz mazākas, un to svars ir apmēram 14–18 kg. Pūkaino pavilnu klāj raupjš, gluds akots, un apmatojums var būt kviešu krāsā, melns, ruds vai vilku pelēkā sabuļādas krāsā.
Norvēģu buhunds ir drošs, bezbailīgs, aktīvs suns, kas būs lielisks ģimenes suns tiem, kas neiebilst pret intensīvu apmatojuma maiņu, kas iespējama vienreiz vai divreiz gadā, kā arī tiem, kas spēs to izdresēt tā, lai ierobežotu riešanu! Šis suns ir lielisks pavadonis, kas ideāli piemērots aktīvām ģimenēm, kas to var dresēt kādā no suņu sporta veidiem un nodrošināt daudz fizisko aktivitāšu.
Suņi, kas bijuši ļoti līdzīgi norvēģu buhundiem, ir atrasti vikingu kapuvietās, jau sākot no m. ē. 900. gadiem. Norvēģu buhundi, kas ir tuvi Islandes ganusuņu radinieki, tika turēti kā universāli lauku sētas suņi — ganu pavadoņi, sargsuņi un lopu bara uzraugi. Īstenībā tā nosaukums tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē „lauku mājas suns”, un savā dzimtenē tas šim nolūkam tiek turēts joprojām.
Norvēģu buhundi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Norvēģu buhundam dienā nepieciešamas vienu līdz divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes. Šie suņi tiek nodarbināti kā nedzirdīgu cilvēku pavadoņi un gūst labus panākumus veiklības sacensībās un sacensībās paklausībā, tiem patīk jauni izaicinājumi. Ņemot vērā biezo apmatojumu un ģeogrāfisko izcelsmi, tam ne īpaši patīk silti laikapstākļi, un tāpēc karstā laikā šie suņi jātur vēsumā. Vasarā laiks fiziskām aktivitātēm jāatvēl agri no rīta / vēlu vakarā.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Buhundi intensīvi met savu divkāršo apmatojumu vienu vai divas reizes gadā, un šajā laikā ieteicama apmatojuma kopšana katru dienu. Pārējā laikā vajadzētu pietikt ar izsukāšanu un izķemmēšanu divas reizes nedēļā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
