Norvēģu aļņu suns ir vidēja līdz liela izmēra špics (ar biezu apmatojumu, smailām ausīm un virs muguras saritinātu asti) — spēcīgs medību suns ar kvadrātveida un kompaktu miesasbūvi. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 52 cm, bet svars — apmēram 23 kg, savukārt mātīšu augstums skaustā ir 49 cm, bet svars — 20 kg. Biezais, dāsnais apmatojums ir pelēkajos toņos ar akota galiem melnā krāsā.
Draudzīgais, pašpaļāvīgais norvēģu aļņu suns ir enerģisks un izturīgs. Tas ir vokāli aktīvs medību suns, kam agrīni jāiemāca riet pēc komandas. Šis labais ģimenes draugs ir neatkarīgs, taču tam patīk būt savu mīļo sabiedrībā. Saimniekiem jāņem vērā, ka suns intensīvi maina apmatojumu.
Norvēģu aļņusuņi, kas ir sena šķirne, jo arheologi izrakumos ir atraduši līdzīga suņa skeletu no 4000.– 5000. gada p. m. ē., ir špicu šķirņu saimei piederoši suņi, kas tiek turēti aļņu medīšanai. To uzdevums ir, dzenot pēdas, atrast alni un riet, lai noturētu to vietā līdz šāvēja ierašanās brīdim. Pirmo reizi tie tikuši izrādīti kādā suņu izstādē Norvēģijā 1877. gadā, un kopš tā laika šie suņi tiek izmantoti medībās Skandināvijā.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, norvēģu aļņusuņiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču norvēģu aļņusuns spēj arī ilgāk, jo galu galā šie suņi ir paredzēti aļņu pēdu dzīšanai skarbos apstākļos kilometriem garos attālumos! Siltā laikā šim sunim jābūt nodrošinātam vēsumam.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Norvēģu aļņusuņu pret laikapstākļiem noturīgais apmatojums sastāv no biezas, pūkainas pavilnas un bieza akota, kas ir garāka kāju aizmugurējā daļā un uz kakla un astes. Ieteicama izsukāšana divas vai trīs reizes nedēļā, bet apmatojuma mainīšanas laikā kopšana nepieciešama katru dienu.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
