Miniatūrais šnaucers ir mazs, robusts, muskuļots suns ar modru skatienu. Šī suņa uzacis, ūsas un kāju apmatojums piešķir tam savdabīgu izskatu. Iespējamās krāsas ir sāls un piparu, melna ar sudrabkrāsas raibumiem, pilnībā melna vai balta, taču baltā krāsa ir sastopama reti. Pieaugušu tēviņu ideālais augstums skaustā ir 36 cm, bet svars — 8 kg. Pieaugušu mātīšu augstumam skaustā būtu jābūt 33 cm, bet svaram — 7 kg.
Miniatūrais šnaucers ir žirgts, aktīvs sunītis, kas var būt jautrs un patīkams pavadonis. Tomēr šie suņi var būt ietiepīgi un stūrgalvīgi, un tiem nepieciešama pastāvīga dresūra un socializācija. Šie dabiskie sargsuņi ir samērā skaļi un ātri paziņo ģimenei par visiem svešiniekiem, kas pietuvojas to teritorijai.
Bavārijā 15. gadsimtā sastopamais vidēji lielais, asspalvainais suns ar pinčeram tipisko miesasbūvi tika izmantots žurku medīšanai un citu parasto pienākumu veikšanai lauku saimniecībās. No šī priekšteča cēlušies visu trīs izmēru šnauceri. Miniatūrais šnaucers selekcionēts, krustojot standarta šnauceru ar afenpinčeru un citiem mazajiem suņiem.
Miniatūrie šnauceri ir visnotaļ veselīgi suņi, taču tiem ir iespējamas dažas specifiskas, šīs šķirnes suņiem raksturīgas problēmas, tai skaitā palielināts tauku daudzums asinīs, aizkuņģa dziedzera iekaisums, cukura diabēts un urīnpūšļa akmeņi.
Pieaugušam sunim dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču, ja vien piedāvāsi, tas būs ar mieru arī uz ilgākām nodarbēm. Šie suņi spēj būt samērā pakļāvīgi un pielāgojas ģimenes locekļu ikdienas dzīves ritumam.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Miniatūršnauceram ir raupjš, ass un īss akots ar blīvu pavilnu. Pilna kopšana nepieciešama vismaz divas reizes nedēļā. Piedaloties izstādēs, obligāta ir izkritušā apmatojuma izplūkāšana ar rokām, taču parastiem mājas mīluļiem pašsaprotamāka un vieglāka ir nolīdzināšana, lai gan ķermeņa krāsa ar gadiem kļūst blāvāka.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
