Izņemot izmēru, miniatūrais bulterjers it visā ir identisks bulterjeram, un pieauguša suņa augstums skaustā ir līdz 35,5 cm, bet svars — apmēram 11–15 kg. Šis suns ir muskuļots, masīva izskata, ar olveida galvu. Īsais apmatojums var būt dažādās kombinācijās, tostarp balts, melns, raibs, ruds, dzeltenbrūns un trīskrāsains. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.
Cilvēkus mīlošais miniatūrais bulterjers ir dzīvespriecīgs un jautrs, taču, neesot pienācīgai motivācijai, var būt arī ietiepīgs. Šis drošsirdīgais, enerģiskais suns ir mazāks nekā tā lielākais līdzinieks, taču viņš par to nezina! Tas ir liels suns mazā ķermenī, un konfrontācijas situācijā tas neļausies, lai lielāki suņi to pazemo. Īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija, kā arī mācīšana iet pavadā, jo šiem suņiem patīk vilkt pavadā savu saimnieku!
Maza izmēra bulterjeri tika selekcionēti kopš 19. gadsimta sākuma, izveidojot miniatūro bulterjeru — suni, kas tiek izmantots gan kā žurku mednieks, gan kā pavadonis. Tomēr populārāks izrādījās lielāka izmēra bulterjers, un, interesei par augumā mazāko paveidu līdz 20. gadsimta sākumam izzūdot, tas 1918. gadā tika svītrots no Suņu audzētāju kluba šķirņu reģistra. Pateicoties dažiem šķirnes entuziastiem, šī šķirne tika saglabāta, un 1938. gadā tika izveidots šo suņu audzētāju klubs.
Šīs šķirnes suņu izplatītākā veselības problēma ir kurlums, ko visbiežāk konstatē baltas krāsas bulterjeriem. Kurlumu suņiem var noteikt jau ļoti agrīnā vecumā. Ir iespējamas iedzimtas nieru un sirds problēmas, un samērā biežas ir arī ādas problēmas.
Nepieciešamais fizisko aktivitāšu daudzums ir apmēram stunda dienā, taču, ja vien vari to nodrošināt, miniatūrais bulterjers spēj daudz vairāk.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Īsais apmatojums ir raupjš un mirdzošs. Ziemas mēnešos ir iespējama mīkstāka pavilna. Apmatojums jākopj minimāli — tas ne vairāk kā reizi nedēļā ātri jāizsukā. Tomēr apmatojuma mainīšanas periodā tas jāveic divas vai trīs reizes nedēļā, lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma un neļautu tam nonākt uz paklāja, apģērba un mēbelēm.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
