Mastifs ir liels, muskuļots, masīvas miesasbūves, spēcīgs suns ar platu galvu un ķermeni un lielu attālumu starp kājām. Pilnībā pieauguša suņa augstums skaustā ir apmēram 72–80 cm, bet svars — līdz 73 kg. Tā īsais apmatojums var būt aprikožu krāsā, dzeltenbrūns vai raibs.
Šis mierīgais suns, mīlošs pret saviem ģimenes locekļiem, reizē ir arī sargsuns, vienaldzīgs pret svešiniekiem. Ja ģimenē ir bērni, tas ir sirsnīgs un uzticīgs, taču, ja kāds mazais tam pagādās ceļā, tikai un vienīgi tā izmēra dēļ ir iespējamas nejaušas traumas. Šī iemesla dēļ šim sunim piemērotākas ir mājas, kur bērni jau ir paaugušies.
Mastifi, kas ir viena no senākajām šķirnēm, Apvienotajā Karalistē ir bijuši pazīstami jau pirms romiešu laikiem. Romiešu iekarotāji tos pieradināja un izmantoja kā gladiatorus arēnās. Tā kā mastifi savulaik bijuši populāri kara suņi, Henrijs VIII esot nodevis Svētās Romas imperatora Čārlza V rīcībā 400 mastifus kā papildspēku viņa karaspēkam. Šīs šķirnes suņi ir izmantoti arī vēršu tracināšanai un arī kā sargsuņi.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, mastifiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tiem biežāk iespējama arī specifiska urīnpūšļa slimība un ceļgalu saišu problēmas (krustenisko saišu slimība).
Mastifiem dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes, un tiem ir nosliece uz slinkošanu, laiski snauduļojot kādā ērtā, siltā vietiņā. Šīs šķirnes suņus nedrīkst pārpūlēt jau no mazotnes, jo tiem ir raksturīgas skeleta problēmas, kuras var saasināties, ja augošam sunim tiek pārpūlēti muskuļi un locītavas.
Milzu izmēra suņi, kam ir arī milzīga apetīte, gūst labumu no citādi sabalansētām minerālvielām un dažādām vajadzībām paredzētiem vitamīniem saistībā ar locītavām un skrimšļiem. Mastifi ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Īsais apmatojums ir raupjāks apkakles (kakla un plecu) apvidū, un tam jāpievērš ļoti maz uzmanības. Vajadzētu pietikt ar vieglu izsukāšanu reizi nedēļā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
