Šis ir liela izmēra, robustas miesasbūves, muskuļots suns ar raupju, baltu akotu un blīvu, aizsargājošu pavilnu. Galva — plata starp ausīm un virzienā uz purnu sašaurinās. Ausis — mazas un augstu izvietotas. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 65–73 cm, bet svars — no 35 līdz 45 kg, savukārt pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 60–68 cm, bet svars — no 30 līdz 40 kg.
Maremmas aitusuns vislabāk jūtas darbā, pieskatot savus ganāmpulkus. Tas ir uzticīgs savam saimniekam un uzcītīgi gana savu ganāmpulku, taču ir neiecietīgs pret svešiniekiem. Šī iemesla dēļ šīs šķirnes suņi ir arī labi sargsuņi un veiksmīgi šiem nolūkiem arī tiek izmantoti. Būtiska ir socializācija jau no mazotnes, un, ņemot vērā, ka šis suns ir liels un spēcīgs, tas ir īpaši svarīgi, ja tuvumā ir bērni un citi mājas mīluļi.
Maremmas aitusuņus ir pieminējuši senie itāļu rakstnieki; Maremmas aitusuns ir attēlots arī kādā 13. gadsimta gleznā Santa Maria baznīcā Florencē. Sākotnēji šie suņi cēlušies no migrējošo Austrumu ganu suņu vidus, un laika gaitā no tiem izveidojās reģionam raksturīgas atsevišķas šķirnes (piemēram, franču Pireneju aitusuņi un ungāru kuvasi). Itālijā Maremmano ar īsāko apmatojumu un Abruzzese ar garāko apmatojumu 19. gadsimta 60. gados ganāmpulku sezonālās migrācijas dēļ saplūda vienā šķirnē. Mūsdienās Maremmas aitusuņi joprojām ir populārākie un izplatītākie aitusuņi Itālijā. Runā, ka drosmīgie Maremmas aitusuņi varot tikt galā gan ar vilkiem un lāčiem, gan ar nelūgtiem cilvēkiem.
Maremmas aitusuņi ir visnotaļ veselīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šīs šķirnes suņiem nepieciešams liels daudzums fizisko aktivitāšu. Labas fiziskās formas pieaugušam sunim — divas vai vairāk stundu dienā, taču tas var būt arī teritorijas patrulēšanai veltītais laiks. Šie suņi tiek izmantoti lopu ganīšanai, un tie ir pietiekami izturīgi, lai strādātu visu dienu. Ja šīs šķirnes suns ir vienkāršs mājdzīvnieks, nodrošināt tam nepieciešamās nodarbes ir grūti, jo pienākumu pildīšanas apziņa šos suņus neatstāj nekad.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Maremmas aitusuņi ir arī uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Šī biezā, blīvā apmatojuma kopšana aizņem visnotaļ daudz laika. Suns rūpīgi jāizsukā un jāizķemmē vairākas reizes nedēļā, jo pretējā gadījumā apmatojums saveļas un sunim var rasties ekzēma un citas problēmas. Jāpārbauda pēdu spilventiņi un, ja nepieciešams, jāapgriež apmatojums arī starp tiem.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
