Maltas sunītis, kas ir aristokrātiska izskata klēpja sunītis ar tumšām acīm un pilnībā baltu, garu un zīdainu apmatojumu, ir viena no visuzkrītošākajām suņu šķirnēm. Pieauguša Maltas sunīša augstums skaustā ir līdz 25 cm, bet svars — apmēram 1,8–2,7 kg.
Čārlzs Darvins ir izpētījis, ka Maltas sunītis, kas ir viena no vecākajām suņu šķirnēm, ir bijusi zināma jau 6000. gadā p. m. ē. Šī ir bišonu saimei piederoša suņu šķirne no Vidusjūras reģiona, un ir zināms, ka Publiusam, kas m. ē. 1. gadsimtā bija Romas pārvaldnieks Maltā, bija suns ar Maltas sunītim raksturīgo miesasbūvi vārdā Issa. Vēsturiski šīs šķirnes suņi ir bijuši iemīļoti karaļnamos un aristokrātu sabiedrībā; tie ir attēloti mākslas darbos kopā ar karalieni Elizabeti I un citiem monarhiem. Runā, ka brīdī, kad Skotijas karalienei Marijai tika nocirsta galva, viņai zem svārkiem bija paslēpies Maltas sunītis.
Tāpat kā daudziem maza izmēra suņiem, Maltas sunīšiem iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi). Ir iespējamas arī iedzimtas acu problēmas, un tāpēc ieteicams veikt acu izmeklējumus.
Maltas sunītim dienā pilnībā pietiks ar pusstundu ilgu fizisko aktivitāti, taču, ja piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Ārpus mājām tas var būt pārsteidzoši drosmīgs, šajos suņos var pamosties to kādreizējie grauzēju mednieka instinkti!
Dekoratīvajām šķirnēm ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka šie suņi ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām, bet bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Lai garais, zīdainais apmatojums nesaveltos, tas jākopj katru dienu. Atstājot to novārtā, veidojas samezglojumi, kas sunim var būt sāpīgi. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi panākt, ka Maltas sunīšu kucēni apmatojuma kopšanu uztver kā kaut ko jauku un patīkamu.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
