Loučens ir viens no lielākajiem klēpja sunīšiem. Pieauguša suņa augstums skaustā ir 25–33 cm, bet svars — no 4 līdz 8 kg. Tā garais, zīdainais apmatojums ir kā lauvai — garas krēpes ap krūškurvi un pie priekškājām, bet īss pie pakaļkājām. Apmatojums var būt jebkādā krāsā vai krāsu kombinācijā.
Jautrs, rotaļīgs, sirsnīgs sunītis — gluži tāds, kādam būtu jābūt pavadonim, taču reizēm loučens var ļoti aizsargāt savus mīļos, un šī iemesla dēļ īpaši svarīga ir agrīna socializācija. Tas modri uzrauga apkārtni un samērā bieži var būt vokāli aktīvs. Šī iemesla dēļ tam jāiemāca neriet, sadzirdot vismazāko troksnīti.
Tradicionālā apmatojuma griezuma dēļ par mazajiem lauvu suņiem saukto loučenu izcelsme nav zināma. Tie ilgi ir uzskatīti par vienu no bišoniem, kas izcēlušies Vidusjūras reģionā un bija sastopami Francijas dienvidos esošajā Lionas reģionā. Pastāv arī cita teorija, ka loučeni patiesībā ir no Vācijas un, iespējams, selekcionēti no Tibetas suņa ar terjeram tipisku miesasbūvi. Ir zināms, ka līdzīgi suņi Eiropā ir bijuši sastopami kopš 16. gadsimta. Lauvas sunīšiem, kas savulaik bija viena no retākajām šķirnēm pasaulē (1969. gadā to bija tikai 40), izzušana vairs nedraud, tomēr tie joprojām ir samērā reti sastopami.
Tāpat kā daudziem maza izmēra suņiem, loučeniem iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).
Loučenam ikdienā nav nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes. Tam pilnībā pietiek apmēram ar pusstundu dienā, taču, esot attiecīgam piedāvājumam, var arī vairāk. Šis ir gudrs suns, kam patīk arī dresūra.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Loučenam ir garš, viļņains, zīdains apmatojums, kas jāsukā divas vai trīs reizes nedēļā. Apmatojums tiek nolīdzināts no pēdējās ribas un pāri pakaļkājām, atstājot apmatojumu astes beigu trešdaļā un arī uz pēdām (nedaudz virs ķepas locītavas un uz leju). Detalizētus norādījumus par kopšanu vari saņemt pie šķirnes selekcionāra.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
