Šis ir elegants un slaids suns, izskatā atgādinot miniatūru standarta angļu kurtu (greihaundu). Apmatojums ir gluds un mirdzošs, un tas var būt dažādos toņos (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Galva ir šaura un ar ļoti smalku purnu, bet ausis ir viegli saliektas un augstu virs galvas. Mugurkaula līnija ir viegli nolaidena ar izteikti sašaurinātu krustu daļu. Gaita — augsti ceļot kājas, brīva. Pieauguša itāļu greihaunda augstums skaustā ir 32–38 cm, bet svars — no 3,6 līdz 4,5 kg.
Šis ir mīlestību alkstošs suns, kam savas sirsnības un daļēji arī dēļ nepieciešamības sasildīties, patīk pieglausties! Lai labāk pieņemtu jaunus cilvēkus un labāk iejustos jaunās situācijās, levretei (itāļu greihaundam) nepieciešama agrīna socializācija. Šim sunim var būt nepieciešams laiks, lai izveidotu saikni, taču, kad draudzība ir izveidojusies, tas ir lielisks pavadonis.
Tiek uzskatīts, ka itāļu greihaunda pirmsākumi meklējami Ēģiptē, jo faraonu kapenēs ir atrasti mumificēti suņi, kas ir ļoti līdzīgi mūsdienās sastopamajiem šīs šķirnes suņiem. Romieši 6. gs. p. m. ē. šo suni aizveda uz Vidusjūras reģionu, kur tas kļuva par grieķu un romiešu aristokrātu favorītu. Savas popularitātes augstāko punktu šie suņi sasniedza 16. un 17. gadsimtā, kad to klātbūtne rotāja daudzus galmus. Slavenāko saimnieku vidū ir tādi monarhi kā Skotijas karaliene Marija, Čārlzs I, Frederiks Lielais un karaliene Viktorija. Itāļu greihaundi, iespējams, tika izmantoti trušu medīšanai, taču, galvenokārt, tika turēti kā pavadoni.
Itāļu greihaundi ir visnotaļ veselīgi, taču tiem iespējami kaulu lūzumi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc pirms vaislošanas svarīgi ir veikt acu izmeklējumus.
Šis mazais sunītis tomēr ir kurts, un tam ļoti patīk izskraidīties. Levretei (itāļu greihaundam) vislabāk ļaut izskraidīties norobežotā vietā, jo šie suņi var aizmesties pakaļ medījumam. Līdz brīdim, kad suns ir pilnībā pieaudzis, fiziskā aktivitāte ir rūpīgi jākontrolē, un pat pēc tam ar tā bieži vien smalkajām ekstremitātēm ir ļoti jāuzmanās. Pieaugušam sunim dienā nepieciešama vismaz stundu ilga fiziskā aktivitāte.
Dekoratīvajām šķirnēm ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka šie suņi ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām, bet bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Levretes (itāļu greihaunda) apmatojums jākopj ļoti maz, jo tas ir ļoti īss. Apmatojums kļūst mirdzošāks, ja to nopulē ar mīkstu drāniņu. Šiem suņiem rūpīgi jākopj zobi, jo zobu problēmas tiem ir ļoti izplatītas.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
