Leonbergers ir liels, spēcīgs un muskuļots suns. Neparasta tā iezīme ir ķepas ar peldplēvēm, un tādēļ tas labi peld. Apmatojums var būt lauvu zeltainā krāsainā, rudi, sarkanīgi brūni, smilškrāsā (dzeltenbrūni vai krēmkrāsas) un visās to kombinācijās, ar melnu masku. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 72–80 cm, bet svars — no 34 līdz 50 kg. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 65–75 cm, bet svars — no 30 līdz 50 kg.
Leonbergers veidojies 19. gadsimta 40. gados kā Leonbergas pilsētas ģerboņa lauvas līdzinieks. Tas ir selekcionēts, krustojot ņūfaundlendu un sanbernāru un veicot atpakaļvirziena krustošanu ar Pireneju kalnu suni. Tie kļuva ļoti populāri un piederēja daudziem ievērojamiem cilvēkiem. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā šķirne gandrīz pilnībā izmira, jo saimnieki vairs nevarēja atļauties barot šos suņus. Nedaudzie palikušie īpatņi tika rūpīgi izmantoti vaislai līdz Otrajam pasaules karam, kad šķirne atkal gandrīz pilnībā izzuda. Mūsdienās leonbergeri joprojām ir samērā reti sastopami, taču to skaits un popularitāte pieaug.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, leonbergeriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Kucēnu vecumposmā, šiem suņiem nedrīkst būt pārliekas fiziskās aktivitātes vai ļaut kāpt augšup vai lejup pa kāpnēm. Fizisko aktivitāšu daudzumu pakāpeniski var palielināt tad, kad kauli ir pienācīgi nobrieduši. Pieaugušam leonbergeram nepieciešamas garas pastaigas, un tam patīk izskrieties un rotaļāties. Tiem ļoti patīk ūdens – nav nekā labāka par kārtīgu peldi. Labas fiziskās formas pieaugušam sunim ieteicamais fizisko aktivitāšu daudzums ir pāris stundas dienā.
Milzu izmēra suņi, kam ir arī milzīga apetīte, gūst labumu no citādi sabalansētām minerālvielām un dažādām vajadzībām paredzētiem vitamīniem saistībā ar locītavām un skrimšļiem. Leonbergeri ir arī uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Leonbergeriem ir divkāršs apmatojums, kas sastāv no samērā gara, blīva akota un biezas pavilnas. Ap kaklu un krūškurvi ir garāka/biezāka apmatojuma „krēpes”, bet uz kājām — šķipsnas. Apmatojums jāsukā divas vai trīs reizes nedēļā, lai izsukātu izkritušo apmatojumu un uzturētu to labā kārtībā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
