Šie augstie, elegantie kurti savu garo, šauro galvu nes ar lepnumu. Krievu vējasuņa (krievu kurta) apmatojums ir zīdains un vidēja garuma ar garu spalvu uz kājām, ķermeņa apakšdaļā un uz astes. Apmatojums var būt balts, zeltains, ruds, pelēks, melni salns un lāsumots. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir vismaz 68 cm, bet svars — apmēram 34 kg. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir vismaz 74 cm, bet svars — apmēram 41 kg.
Par spīti izmēriem šie labsirdīgie suņi mājās ir rāmi un mierīgi. Pret svešiniekiem tie var izturēties diezgan atturīgi un vēsi. Tie ir iecietīgi pret citiem, rakstura ziņā līdzīgiem suņiem, taču tie jau no mazotnes jāpieradina pie kaķiem un citiem mājdzīvniekiem, jo tie vienmēr reaģēs uz bēgošu dzīvnieku.
Krievu vējasuņi (krievu kurti) Krievijā kopš 17. gadsimta ir izmantoti vilku medībās. Krievijas kņazs ieveda no Arābijas vairākus kurtus, taču tie Krievijas skarbajās ziemās nespēja izdzīvot. Otrreiz viņš šos medību suņus sakrustoja ar vietējiem suņiem (iespējams, ka tatāru medību dzinējsuņiem vai garkājainajiem ganu suņiem). Maigā temperamenta un eksotiskā izskata dēļ krievu vējasuņi ir bijuši ideālas cariskās dāvanas Eiropas monarhiem. Pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā krievu vējasuņi tika saistīti ar valdošo šķiru, un šī iemesla dēļ daudzas suņu audzētavas tika iznīcinātas. Šķirne izdzīvoja, pateicoties tikai Rietumu pasaulei uzdāvinātajiem suņiem.
Krievu vējasuņi ir visnotaļ veselīgi un izturīgi. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, ir iespējamas dažas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc vaislas suņiem ir jāveic acu izmeklējumi. Šīs šķirnes suņiem ir iespējama iedzimta hipotireoze (nepietiekama vairogdziedzera darbība).
Lai arī mājās krievu vējasuņi ir samērā mierīgi, tiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas (ieteicams ilgākas) fiziskās aktivitātes un plaša, atklāta teritorija, kur izskrieties un izstaigāties. Tomēr ir jāatceras, ka šie ir medību suņi, kas instinktīvi metīsies pakaļ jebkuram pamanītajam medījumam, un tāpēc ir jāuzmanās.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Krievu vējasuņi ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Krievu vējasuņa zīdainajam, viļņainajam apmatojumam nepieciešama regulāra kopšana (divas vai trīs reizes nedēļā), un regulāri ir jāapgriež apmatojums starp pēdu spilventiņiem. Apmatojuma maiņas periodos tiem izkrīt ļoti daudz apmatojuma.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
