Lielajam, spēcīgajam komandoram ir izteikti savdabīgs balts apmatojums, un tā akots un pavilna, samudžinoties kopā, veido garas, dredus atgādinošas pinkas. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir apmēram 80 cm, bet svars — no 50 līdz 61 kg, savukārt pieaugušu mātīšu vidējais augstums skaustā ir 70 cm, bet svars — no 36 līdz 50 kg.
Komandors ir sargsuns, kas nav piemērots suns kuram katram saimniekam, tāpēc pirms tā iegādes rūpīgi jāapsver visi par un pret. Tas piesardzīgi izturas pret svešiniekiem, taču ir uzticīgs saviem ģimenes locekļiem un aizsargā viņus pret visu, ko uzskata par apdraudējumu. Būtiska ir agrīna socializācija apvienojumā ar rūpīgu apiešanos visā tā dzīves laikā.
Komandors ir sena šķirne, kas dzimtajā Ungārijā ir bijusi pazīstama tūkstošiem gadu. Šie suņi ieradās Ungārijā ar klejojošajiem maģāriem, kam tie kalpoja kā ganāmpulka sargi. Tie varētu būt cēlušies no lielās ovčarkas, kas ir cits ganāmpulka sargs no Krievijas dienvidrietumu daļā esošā Kaukāza reģiona. Komandora īpašais, drediem līdzīgais apmatojums nodrošina aizsardzību ne tikai pret skarbiem laikapstākļiem, bet arī pret visniknākajiem plēsējiem, tostarp vilkiem.
Komandori ir visnotaļ veselīgi, robusti suņi, kam nav plaši izplatītu, šķirnei raksturīgu veselības problēmu.
Dienā nepieciešama apmēram stundu ilga fiziskā aktivitāte. Tas pavada daudz laika, patrulējot mājas teritorijā, un tādēļ ir jāseko līdzi, lai tai apkārt būtu drošs un pret izbēgšanu drošs žogs.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Komandori ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet mazākām porcijām.
Akots ir raupjš, bet pavilna — mīksta. Abas apmatojuma kārtas apvienojumā veido dredus, kuri, ja netiek nolīdzināti, noaug līdz zemei. Būtiski ir pārbaudīt suni pēc pastaigas, jo, lai kur tas ietu, tā apmatojumā parasti ieķeras gan lapiņas, gan zariņi! Apmatojumu nekad nesukā, bet tā vietā, ik pēc pāris mēnešiem ar rokām sadalot apmatojumu (sākot no ādas), tiek veidoti jauni dredi. Jaunam saimniekam tas jāiemācās no suņu audzētāja vai cita šīs šķirnes suņu entuziasta. Dredu veidošana ir laikietilpīga, un to nedrīkst atstāt novārtā, jo pretējā gadījumā dredi, sapinoties kopā, veidos lielus mudžekļus.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
