Garspalvainie kolliji ir vidēja/liela izmēra, cienīgi un skaisti suņi ar piemīlīgu, izteiksmīgu izskatu. Tiem ir kupls apmatojums, kas var būt sabuļādas krāsā, sabuļādas krāsā ar baltu, trīskrāsains un marmorzils, un iegarena, smalki veidota galva. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 56–61 cm, bet svars — no 27 līdz 34 kg, savukārt pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 51–56 cm, bet svars — no 23 līdz 30 kg.
Garspalvainie kolliji ir draudzīgi, taču dažkārt tiem novērojamas minimālas nervozitātes vai agresijas pazīmes. Tie ir dzīvespriecīgi suņi, kam veidojas ļoti cieša saikne ar saviem ģimenes locekļiem. Lai arī šie suņi ļoti sargā māju, tie laipni sagaida gaidītus draugus. Garspalvainie kolliji ātri mācās un izbauda jaunus izaicinājumus dresūrā.
Pastāv viedoklis, ka garspalvaino kolliju šķirne izveidojusies, sakrustojot suņus, kas 50. g. p. m. ē. pavadīja romiešu iekarotājus, un vietējos Skotijas suņus. Šķirnes nosaukums, visticamāk, aizgūts no Skotijas zemienēs audzēto melno aitu šķirnes nosaukuma. 1860. gadā karaliene Viktorija viesojās savā rezidencē Balmoralā, viņai šie suņi iepatikās un karaliene tos paņēma līdzi uz Vindzoras pili. Tolaik zināms kā skotu aitusuns, garspalvainais kollijs pirmo reizi tika izrādīts Birmingemas Suņu izstāžu sabiedrības rīkotajā izstādē, kur guva plašu atzinību.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, garspalvainajiem kollijiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Lai cik tas arī pārsteidzoši nebūtu, garspalvainajiem kollijiem nav nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, un tie viegli pielāgojas situācijai ģimenē. Tomēr tiem jāļauj brīvi izskraidīties, atvēlot laiku rotaļām un skriešanai pakaļ bumbiņai un tās atnešanai. Pieaugušam sunim dienā vajadzētu pietikt ar stundu ilgām fiziskajām aktivitātēm, taču, ja vien piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Garspalvainie kolliji, iespējams, ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Lai garspalvainā kollija kuplais divkāršais apmatojums pārlieku nesaveltos, tas jāsukā reizi nedēļā. Pavilna ir mīksta, pūkaina un tuvu pie ādas, savukārt akots ir raupjš un taisns. Apmatojuma mainīšanas laikā suni varētu būt noderīgi sukāt katru dienu. Regulāri jāapgriež šķipsnas uz priekškājām un astes.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
