Angļu kokerspanieli ir vidēja izmēra, proporcionālas miesasbūves suņi. Apmatojums ir gluds un zīdains ar biezām šķipsnām uz priekškājām. Kokerspanieli var būt daudz dažādās krāsās un krāsu kombinācijās, tostarp vienkrāsaini (melni, rudi, oranži un brūni), melnbalti, aknu krāsas ar baltu, rudi ar baltu, salni gaišzili, salni oranži, salni melni, raibi un trīskrāsaini. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 39–41 cm, bet pieaugušu mātīšu — no 38 līdz 39 cm. Suņu svars ir apmēram 13–14,5 kg.
Šie darbīgie, draudzīgie suņi jūtas laimīgi uzturēties cilvēka sabiedrībā, un viss, ko tie vēlas, ir izpatikt saimniekiem. Tie ir ideāli mīluļi mājās, kur ir bērni, un labi satiek ar citiem mājdzīvniekiem. Kokerspanieli pēc sava rakstura ir ļoti jautri suņi, kas nepārtraukti luncina asti un nes „dāvanas” visiem pēc kārtas. Šie suņi ir viegli dresējami, jo tie ļoti vēlas mācīties un izpatikt.
Angļu kokerspaniels ir viens no vecākajiem sauszemes spanielu šķirnēm. Tā pirmsākumi meklējami 14. gadsimta Spānijā. Līdz 17. gadsimtam visu paveidu spanieli bija vienā kategorijā. Lielākie tika izmantoti dzīvnieku medīšanai, bet mazākie — sloku iztramdīšanai. No turienes arī cēlušies šķirņu nosaukumi „springerspaniels” un „kokerspaniels”. 1892. gadā Lielbritānijas Suņu audzētāju klubs abas šķirnes nodalīja. Atlantijas okeāna otrā krastā amerikāņi tos pašus vaislas suņus izmantoja, lai selekcionētu nedaudz atšķirīgu kokerspanielu, kas mūsdienās pazīstams kā amerikāņu kokerspaniels.
Angļu kokerspanieliem visizplatītākās problēmas to lielo ausu dēļ ir ausu infekciju recidīvs. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šie suņi bez problēmām pielāgojas apstākļiem ģimenē, taču atceries, ka šie ir medību suņi, kam nepieciešamas diezgan lielas fiziskās aktivitātes — vismaz stunda dienā, taču ieteicams vairāk. Tiem patīk peldēt, tāpēc ir jāseko to drošībai, atrodoties ūdenstilpņu tuvumā. Ļauj tiem iztērēt enerģiju, brīvi izskraidoties.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Lai nodrošinātu, ka šie suņi ir tīri un veseli, tiem vairākas reizes nedēļā jāizsukā apmatojums un regulāri jāpārbauda ausis. Profesionālam suņu frizierim izkritušais apmatojums jāizplūkā 3 vai 4 reizes gadā. Tomēr pastāv iespēja iemācīties to darīt pašam.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
