Īsām kājām, izturīgas uzbūves Kernterjeriem ir viltīga sejas izteiksme, stīvs kažoks un mazas, smailas ausis. Lai gan pēc uzbūves tie nav lieli, viņi ir muskuļoti ar cietu, blīvu ārējo apmatojumu un īsu, mīkstu, cieši pieguļošu pavilnu. Kernterjeri ir brūnā, pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, un tie ir plankumaini visās krāsās. Pieaugušie Kernterjeri ir 28-31 cm gari un sver aptuveni 6-7,5 kg.
Šie ir dzīvespriecīgi, modri, žirgti un ekstraverti suņi, kurus var iemācīti lieliski dzīvot kopā ar bērniem. Tie satiek arī ar citiem suņiem, taču daži var būt nepiekāpīgāki. Tomēr tiem jau no mazotnes jāiemāca pieņemt kaķus un citus mājdzīvniekus, lai lielākā vecumā tiem nebūtu vēlmes dzīties tiem pakaļ. Šie suņi var būt neatkarīgi un stūrgalvīgi, tāpēc ir svarīga ir saudzīga, konsekventa dresūra.
Kernterjeru dzimtene ir Skotijas rietumu salas (it īpaši Skajas sala), un tie ir pazīstami kopš 16. gadsimta. Šķirnes nosaukums radies no akmens krāvumiem, ar kuriem tika iezīmētas robežas vai kapuvietas. Šie akmens krāvumi kļuva par lapsu un citu grauzēju iemīļotām slēpšanās vietām, un šo kaitīgo dzīvnieku apkarošanai tika audzēti mazie, taču bezbailīgie kernterjeri. No lielā izmēra, terjeram tipiskās miesasbūves suņiem lēnām izveidojās četras atsevišķas šķirnes: kernterjers, skaiterjers, Vesthailendas baltais terjers un skotu terjers.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, kernterjeriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi) un vēl kāda no gurnu veselības problēmām.
Šīs šķirnes suņi ir enerģijas pārpilni, un tiem ir jādod laiks gan izskraidīties, gan izspēlēties — vismaz stundu dienā. Tomēr šo suņu mednieka instinkti ir tik spēcīgi, ka tie metīsies pakaļ medījumam. Šī iemesla dēļ fiziskās nodarbes bez pavadas pieļaujamas tikai drošās vietās, kā arī tad, ja suns pilnībā klausa atsaukšanas komandai. To terjeram raksturīgā daba liek tiem rakņāties gan laukā, gan rožu dārzā, un tāpēc būtu labi, ja sunim būtu pašam sava rakņāšanās vieta!
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Kernterjera pret laikapstākļiem noturīgais, divkāršais apmatojums jāsukā un jāķemmē reizi nedēļā. Apmatojuma maiņas periodos, kas parasti ir divas reizes gadā, izkritušais apmatojums var būt jāizplūkā ar roku.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
