Keri zilais terjers ir kompakts, muskuļots suns. Tas ir spēcīgs, un tā ķermeni klāj mīksts, zīdains, viļņains zilas krāsas apmatojums ar vai bez melniem punktiem. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir apmēram 46–48 cm, bet svars — no 15 līdz 17 kg, savukārt mātītes ir nedaudz mazākas.
Keri zilais terjers, kas ir tipisks terjers, ir modrs, apņēmīgs un pārliecināts suns, kas var būt ietiepīgs. Tam būtu jāpiemīt „disciplinētai drosmei”, taču disciplinētības daļa reizēm var būt apšaubāma! Dažiem šīs šķirnes īpatņiem var rasties problēmas ar citiem suņiem, un tādēļ būtiska ir agrīna un rūpīga socializācija.
Keri zilais terjers ir universāls lauku māju suns. Keri zilie terjeri sargāja lauku mājas un fermas, apkaroja grauzējus, medīja un nesa saimniekiem nelielus nomedītos dzīvniekus un pat ganīja lopus. Runā, ka tie cēlušies no kāda suņa, kas aizpeldējis līdz Īrijas krastiem no kāda avarējuša kuģa, taču šai leģendai ir dažādas variācijas. Daži saka, ka šis suns bija mazs, zilpelēks spaniels no spāņu armādas, citi apgalvo, ka tas bija Trali līcī uz sēkļa nonācis krievu melnais terjers, bet vēl citi zina stāstīt, ka tas bija Portugāles ūdenssuns no kāda kravas kuģa. Runā, ka, šim sunim sakrustojoties ar vietējiem terjeriem, izveidojās Keri zilais terjers.
Šie ir kopumā visnotaļ veselīgi suņi, kam izplatītākās veselības problēmas ir dažas specifiskas acu un ādas problēmas.
Keri zilajam terjeram dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču, ja vien piedāvāsi, tas būs gatavs arī ilgākām nodarbēm. Keri zilais terjers ir ļoti kustīgs, un tam patīk veiklības vingrinājumi un citi suņu sporta veidi. Pēc pastaigām noteikti jāpārbauda suņa apmatojums, jo tas kā magnēts pievelk zāles sēklas, lipīgas vaboles u.tml.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Mīkstais, zīdainais, viļņainais apmatojums netiek mainīts, un tas ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām jāsukā un jānolīdzina.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
