Kanaānas suns ir vidēja izmēra, taisnstūrveida suns, kas izskata ziņā atgādina špicu, ar biezu, biezu apmatojumu un pāri mugurai saritinātu asti brīžos, kad ir satraucies vai atrodas kustībā. Raupjais, taisnais, īsais/vidēji garais apmatojums var būt smilškrāsas līdz rūsgani brūns, balts vai melns. Kanaānas suņa ideālajam augstumam skaustā būtu jābūt no 50 līdz 60 cm, bet svaram — no 18 līdz 25 kg.
Kanaānas suņi ir viena no nedaudzajām šodien sastopamajām dabiskas selekcijas ceļā izveidotām šķirnēm. Gadu gaitā tie ir pieradināti, taču tiem joprojām piemīt ārkārtīgi izteikti izdzīvošanas instinkti, kuru dēļ tie var būt patstāvīgi un piesardzīgi. Tie sargā savu teritoriju, taču nav agresīvi pret cilvēkiem, un aizstāv savus ģimenes locekļus — gan pieaugušos, gan bērnus. Tie var ķildoties ar citiem suņiem, un ir zināmi gadījumi, kad šie suņi ir agresīvi pret sava dzimuma pārstāvjiem. Šī iemesla dēļ ir svarīga agrīna un pastāvīga socializācija.
Kanaānas suns ir sena šķirne, kas izcēlusies Tuvajos un Vidējos Austrumos. Tas tika izmantots seno Izraēla cilšu ganāmpulku sargāšanai un ganīšanai. Izklīstot Izraēla ciltīm, izklīda arī viņu suņi, un skarbajos apstākļos izdzīvoja tikai stiprākie. Beduīnu ciltis dažus no šiem suņiem izmantoja savu nometņu un ganāmpulku sargāšanai. 20. gadsimta 30. gados Izraēlas izolētajām apmetnēm bija nepieciešams sargsuns. Ideālā izvēle bija Kanaānas suns, jo šķirnes pārstāvji bija daļēji savvaļas dzīvnieki, kas spēja izdzīvot skarbajos apstākļos. Mūsdienās šos suņus joprojām redz sargājam beduīnu ciltis, un tos kā sargus un patrulētājus izmanto arī Izraēlas armija.
Kanaānas suņi ir visnotaļ veselīgi, un tiem ir maz vispāratzītu šķirnei specifisku problēmu. Lai izsargātos no problēmām, šīs šķirnes suņiem ieteicams veikt gurnu un acu izmeklējumus.
Tiem patīk fiziskās aktivitātes, un tie ir ļoti veikli un atlētiski. Tie pielāgosies tik lielai fiziskajai slodzei, kāda tiem tiks piedāvāta gan telpās, gan brīvā dabā, taču tiem katru dienu nepieciešams vismaz viens garš, vismaz stundu ilgs skrējiens.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Šiem suņiem ir taisns, raupjš, īss līdz vidēji garš apmatojums ar kuplu pavilnu. Apmatojums var būt jāsukā reizi nedēļā. Apmatojuma mainīšanas periodā intensīvi mainās pavilna, un šajā laikā suns varētu būt jāsukā katru dienu. Šāda veida apmatojumam vislabāk lietot gludāku suku vai grābekļveida ķemmi.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
