Jorkšīras terjers ir klēpja sunītis, kas vislabāk pazīstams tā cilvēka matiem samērā līdzīgo apmatojuma cirtu dēļ. Neparasta ir arī apmatojuma krāsa — tēraudzila ar zeltainu (piesātināti dzeltenbrūnu). Tam ir svarīgs izskats un augstu pacelta galva. Pieaugušu suņu augstums skaustā ir apmēram 18–20 cm, bet svars — ne vairāk kā 3,2 kg.
Jorkšīras terjers ir mazs sunītis ar lielu dūšu. Šis ir suns, kas vienu brīdi būs apmierināti ieritinājies vecmāmiņas klēpī un izbaudīs, ka to samīļo, bet nākamajā brīdī jau aizgūtnēm metīsies pretim kaimiņu sunim, lai parādītu, kurš ir saimnieks. Jorkšīras terjeri ir un paliek terjeri, un tāpēc tie ir drošsirdīgi savas teritorijas sargi.
Tiek uzskatīts, ka skotu audēji, 19. gs. 50. gados imigrējot no Skotijas uz Jorkšīru un Lankašīru, atveda sev līdzi maza izmēra terjeru. Šie „skotu terjeri”, ko dažkārt sauca par „Halifaksas terjeriem”, sakrustojās ar vietējiem maza auguma terjeriem. Tiek uzskatīts, ka Jorkšīras terjeru ciltskokā atrodamas tādas šķirnes kā Mančestras terjers, Maltas sunītis, skaiterjers, dandīdenmona un Peizli terjers. 1861. gadā tas tika izrādīts kā skotu terjers, bet vēlāk suns kļuva zināms kā Jorkšīras terjers, un Britu Suņu audzētāju klubs šo šķirni atzina 1886. gadā.
Jorkšīras terjeri parasti dzīvo ilgi. Tomēr tie ir uzņēmīgi pret acu problēmām, ceļu bļodiņu pārejošu izslīdēšanu no vietas, specifisku augšstilba kaulu slimību, urīnpūšļa akmeņu veidošanos, balsenes problēmām un iedzimtu aknu slimību.
Lai Jorkšīras terjeru uzturētu veselu un labā fiziskajā formā, tam katru dienu obligāti nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Jorkšīras terjeriem patīk pastaigas, un, ja vien ļausi, tie norikšos vairākus kilometrus. Īsa pastaiga Jorkšīras terjeram patiks, ja tas varēs izošņāties un nedaudz pavingrināt prātu. Der atcerēties, ka Jorkšīras terjeri nav tikai un vienīgi klēpja sunīši. Tiem patīk gan izskraidīties, gan skriet pakaļ un atnest kaut ko, gan spēlēties tāpat kā jebkuram sunim. Pieaugušam sunim dienā nepieciešama vismaz pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes.
Dekoratīvajām šķirnēm ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka šie suņi ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām, bet bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Jorkšīras terjera apmatojums katru dienu jāsukā ar suku un ķemmi, lai atbrīvotos no visām pinkām. Virs galvas saņemtais apmatojuma cekuls jāizlaiž, jāizsukā un pēc tam atkal jāsasien. Atstājot cekula gumiju dienām ilgi, tiek bojāts apmatojums. Jāpārbauda, vai zem astes un ap asti apmatojumā nav ieķērušies izkārnījumi. Vēl katru dienu jātīra zobi, jo mazā mutīte ir labvēlīga vide zobu problēmām. Kad kopšanas procedūras esi apguvis, tai nevajadzētu aizņemt vairāk nekā 15 minūtes.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
