Pīļu retrīvers ir vidēja izmēra, aktīvs suns ar savdabīgām šķipsnām uz astes un ķepām ar peldplēvēm. To krāsa var būt visu toņu ruda vai oranža, ar gaišākām apmatojuma šķipsnām zem astes, kā arī dažiem suņiem baltām šķipsnām astes galā, uz ķepām un krūškurvja. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 48–51 cm, bet pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 45–48 cm. To svars ir no 17 līdz 23 kg.
Jaunskotijas pīļu retrīveram patīk uzturēties brīvā dabā, un tāpēc tas ir piemērots aktīvai ģimenei, kas dzīvo laukos. Tas labi pakļaujas dresūrai un var gūt panākumus suņu sporta veidos (flaibolā, veiklības vingrinājumos u.tml.). Tas ir rotaļīgs, enerģisks pavadonis.
Jaunskotijas pīļu retrīvers 20. gadsimta sākumā selekcionēts ūdensputnu pievilināšanai un atnešanai. Tiek uzskatīts, ka tie iegūti, krustojot vairākas šķirnes, tostarp zeltainos retrīverus, Česapīkas līča retrīverus, labradorus un gludspalvainos retrīverus. Iespējams, ka nelielos apmēros veikta krustošana arī ar kokerspanieliem, īru seteriem un darba kollijiem, kā arī pat vienu otru špicu. Tie kādreiz saukti arī par mazajiem upes pīļu suņiem (Little River Duck Dog) vai Jarmutas tolleriem (Yarmouth Toller).
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, pīļu retrīveriem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Jaunskotijas pīļu retrīveram nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes un pastāvīgas nodarbes. Šiem suņiem ideāls ir viss, kas saistīts ar peldēšanu un medījuma atnešanu.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Jaunskotijas pīļu retrīvera apmatojums ir vidēji garš, ūdensizturīgs, ar mīkstu, blīvu pavilnu. Apmatojumam nav nepieciešama regulāra sukāšana. Vajadzētu pietikt ar pāris reizēm nedēļā, taču vairāk uzmanības apmatojumam varētu būt jāpievērš tā mainīšanas periodā. Laiku pa laikam varētu būt jāsaved kārtībā garākais apmatojums uz pēdām un ausīm.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
