Maza/vidēji liela izmēra japāņu špics izskata ziņā ir tipisks špics ar biezu, pūkainu apmatojumu, lapsai līdzīgu purnu, trīsstūrainām acīm un kuplu asti pušķa veidā, kas saritināta uz muguras. Augstums skaustā pieaugušiem tēviņiem ir 34–37 cm, bet mātītēm — no 30 līdz 34 cm, un suņu svars ir apmēram 5–6 kg.
Lai arī sākotnēji pret cilvēkiem, kurus nepazīst, japāņu špics izturas nedaudz atturīgi, tas pret saviem mīļajiem ir sirsnīgs un uzticīgs. Šim modrajam un žirgtajam sunim patīk pieskatīt māju un dārzu, un, pamanot jebko neparastu, tas rej. Tas ir lielisks ģimenes suns, kas labi satiek gan ar cilvēkiem, gan ar dzīvniekiem.
Japāņu špicu šķirne selekcionēta Japānā, taču sākotnēji tie izcēlušies Ziemeļeiropā no Ziemeļamerikas baltajiem špiciem (vācu un krievu špiciem un samojedu suņiem). Rezultātā tika selekcionēti divu izmēru suņi. Lielajiem tika dots nosaukums „Samo”, bet mazajiem — „Špics”, un pēdējie kļuva populāri pavadoņi Japānā, vēlāk arī Zviedrijā un pārējā Eiropā, un visbeidzot visā pasaulē.
Japāņu špici ir visnotaļ veselīgi suņi. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama arī pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi).
Japāņu špicam dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Mirdzoši baltais apmatojums slapjā laikā ātri var kļūt netīrs, taču izkalstot, dubļi no tā ir visnotaļ viegli iztīrāmi, un suns būs tikpat tīrs, cik pirms tam.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Mīkstā pavilna ir ļoti bieza, savukārt stāvais akots ir taisns un garāks ap kaklu, krūškurvi un pleciem, veidojot „krēpes”. Aste ir klāta ar biezu apmatojumu. Lai apmatojums nesaveltos, tas ik pārdienas jāizsukā, taču apmatojuma mainīšanas periodā tas jākopj katru dienu.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
