Īru vilku suns ir augumā lielākā no visām suņu šķirnēm. Pieauguša tēviņa minimālais augstums skaustā ir 79 cm, bet mātītes augstums skaustā ir vismaz 71 cm. Šķirnes vidējais augstums skaustā ir 81–86 cm, un pieauguši tēviņi sver vismaz 54,5 kg, savukārt pieaugušu mātīšu svars ir vismaz 40,9 kg. Lai arī šie suņi ir milzīgi, tie ir graciozi un atlētiski. Raupjais, vidēji garais apmatojums var būt pelēks, raibs, ruds, melns, balts, dzeltenbrūns, kviešu krāsas un tēraudpelēks.
Draudzīgais un laipnais īru vilkusuns ir suņu pasaules maigais milzis, taču kucēni un jauni suņi ir trakulīgi, tāpēc šis suns var nebūt labākā izvēle ģimenei, kurā ir mazi bērni. Tas labi satiek ar citiem suņiem, taču dažiem var nākties ciest lielumu nesamērīguma dēļ. Milzu auguma izmēru dēļ šie suņi nav piemēroti visiem, taču tiem, kas spēj ņemt vērā tā vajadzības, tie ir uzticīgi pavadoņi.
Īru vilkusuns ir sena šķirne. Liela izmēra vilkusuņi Īrijā dokumentēti vairāk nekā 2000 gadu senā pagātnē. Īru vilkusunim, kas ir bijis karaļu un dižciltīgo suns, ir gara, aizraujoša vēsture, un šie suņi ir izmantoti gan kā kara suņi (karavīru gāšanai no zirgiem un kaujas ratiem), gan kā vilku mednieki. Pēdējais vilks Īrijā tika nomedīts 1786. gadā, un kopš tā laika šīs suņu šķirnes popularitāte samazinājusies, un to skaitu vēl krasāk samazināja 1840. gados piedzīvotais Lielā bada periods, taču apņēmīgi entuziasti šo šķirni spēja atkal atjaunot.
Salīdzinot ar vairumu citu šķirņu, īru vilkusuņiem ir īsāks mūžs, un nopietnākās veselības problēmas, pret kurām tie ir uzņēmīgi, ir agresīva paveida kaulu vēzis un sirdsslimība. Izplatītākās iedzimtās problēmas ir aknu un acu slimības, taču, pateicoties pastāvīgam skrīningam un rūpīgi izstrādātām selekcijas programmām, tās ir samērā retas.
Lai arī īru vilkusuns ir milzīga izmēra, tas ir aktīvs un pārsteidzoši ātrs un veikls. Pilnībā pieaugušam, veselam īru vilkusunim dienā nepieciešama vismaz divas stundas ilga fiziskā aktivitāte. Lai izvairītos no skeleta problēmām, ļoti jāuzmanās, lai fiziski nepārpūlētu vēl nenobriedušus suņus.
Milzu izmēra suņi, kam ir arī milzīga apetīte, gūst labumu no citādi sabalansētām minerālvielām un dažādām vajadzībām paredzētiem vitamīniem saistībā ar locītavām un skrimšļiem. Īru vilkusuņi ir arī uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Īru vilkusuņa raupjais, asais apmatojums ir samērā viegli kopjams, jo tas pāris reizes nedēļā tikai viegli jāizsukā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
