Ļoti atraktīvais, maza/vidēji liela izmēra Holandes pīļusuns ir ar lepni paceltu galvu, un tā garums nedaudz pārsniedz augstumu. Pieaugušu suņu augstums skaustā ir 35–40 cm, bet svars — no 9 līdz 11 kg. Tam ir vidēji garš, taisns vai viegli viļņains, balts apmatojums ar oranži rudiem lāsumiem. Ausu galos ir melns, garāks apmatojums, ko sauc par „auskariem”.
Draudzīgais, modrais un labsirdīgais Holandes pīļusuns var būt atturīgs pret tiem, kurus nepazīst, taču ir mīlošs pret savas ģimenes locekļiem. Tam var būt problēmas ar citiem suņiem, tāpēc īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija. Holandes pīļusunim patīk dresūra un jauni izaicinājumi.
Holandes pīļusuns („kooiker's dog”, kas zināms arī kā „Kooiker' dog”) ir Nīderlandē kopš 17. gadsimta atzīta šķirne, un tiek uzskatīts, ka tā cēlusies 16. gadsimtā no Spānijas ievestiem suņiem ar spanielam raksturīgu miesasbūvi. Šīs šķirnes suņi sākotnēji bija medījuma pievilinātāji, un daži šķirnes īpatņi šo darbu dara vēl mūsdienās. Suņa uzdevums ir pievērst pīļu uzmanību un vilināt tās kooiker (mednieka) virzienā un iedzīt tās tīklos. Holandiešu mākslinieku darbi liecina, ka šie suņi gadsimtu gaitā ir maz mainījušies.
Rūpīga selekcijas darba rezultātā vairums agrāk vispāratzītu iedzimto šīs šķirnes suņu slimību (piemēram, epilepsija un ceļu bļodiņu izslīdēšana) mūsdienās ir reti sastopamas.
Holandes pīļusunim dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Nav nekāds pārsteigums, ka tam patīk ūdens, un tas pastaigas laikā bieži vien izplunčāsies jebkurā pa ceļam esošā ūdenstilpē. Šiem suņiem patīk suņu sports (veiklības vingrinājumi u.tml.), un daži Holandes pīļusuņi strādā kā pīļu pievilinātāji (gan medībās, gan putnu iezīmēšanai).
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Ūdensizturīgais apmatojums atgrūž arī dubļus. Kad tas izžūst, parasti ir viegli izsukājams. Vajadzētu pietikt ar izsukāšanu divreiz nedēļā, taču īpaša uzmanība jāpievērš garākajam apmatojumam ap ausīm, kā arī astei un kājām, jo šķipsnas, atstājot tās novārtā, var savelties.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
