Gordonseteri ir lieli, eleganta un cienīga izskata suņi ar platu krūšu daļu un muskuļotām kājām, un tiem piemīt spēks un acīmredzama spēja medīt daudzu stundu garumā. Tiem ir zīdains un taisns, melni lāsumains apmatojums ar kuplām šķipsnām uz kājām, krūtīm, vēdera, ausīm un astes. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 66 cm, bet svars — 29,5 kg, savukārt mātīšu augstums skaustā ir 62 cm, bet svars — 25,5 kg.
Tas ir maigs un jūtīgs suns, kas, nodrošinot pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, ir lielisks pavadonis, taču, to nenodrošinot, tas var kļūt samērā hiperaktīvs. Sabiedriskais un draudzīgais Gordona seters ir uzticīgs savam saimniekam, taču tam varētu būt nepieciešamas dažas minūtes, lai pieņemtu svešinieku. Jāatceras, ka Gordona seters salīdzinājumā ar citām medību šķirnēm ir ietiepīgāks, un tam ir nepieciešama konsekventa dresūra.
Gordonsetera pirmsākumi meklējami 1620. gadā, kad tas bija pazīstams kā melni rūsganais seters. Tas cēlies no spāņu pointera un dažādiem agrīnajiem spanieliem. Šķirnes nosaukumu devis Gordonas 4. hercogs, kas šo šķirni oficiāli izveidoja savā pilī Banfšīrā, Skotijā 1827. gadā. Gordonseters ir vienīgais Skotijā selekcionētais medību suns, kas īpaši audzēts putnu (it īpaši rubeņu) medībām. Tā kā gordonseteri ir izturīgāki nekā citu šķirņu suņi, tiem labi padodas medības purvājos, kā arī tiek uzskatīts, ka tie pārnes vairāk putnu nekā citi medību suņi, taču tiem var nākties pavadīt vairāk laika laukā.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, Gordona seteriem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šie suņi ir selekcionēti, lai tie būtu spēcīgi un izturīgi, un tiem ir vissmagāk un visilgāk strādājošo medību suņu slava. Tādēļ, lai šis mājas mīlulis būtu vesels un laimīgs, tam nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu. Pieaugušam sunim — divas vai vairāk stundu dienā. To ieteicams iesaistīt aktivitātēs, kuru laikā tie varētu likt lietā savus mednieka instinktus (piemēram, pēdu dzīšanā un dienesta suņu pārbaudījumos).
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Gordona seteri var būt uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Gordona seteram ir pusgarais apmatojums. kas regulāri (vismaz divas reizes nedēļā) jāsukā un jāķemmē. Regulāri arī jātīra ausis, jo tās ir garas un nokarenas — tādās ausīs ir mazāka gaisa cirkulācija un ir iespējamas infekcijas.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
