Gludspalvainais retrīvers ir garš, kalsnēja izskata, žirgts un aktīvs suns ar saprātīga dzīvnieka izskatu. Tam ir blīvs, gluds apmatojums ar intensīvu mirdzumu, samērā daudz šķipsnu uz kājām un astes, kur tās rada spēka un ātruma iespaidu. Apmatojums parasti ir pilnībā melns vai pilnībā aknu krāsā. Pieauguša tēviņa ideālais augstums skaustā ir 58–61 cm, bet svars — no 27 līdz 36 kg. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 56–58 cm, bet svars — no 25 līdz 32 kg.
Gludspalvainais retrīvers ir laipns, žirgts suns, kas mīl cilvēkus. Tie ir lēnīgas dabas un kucēniem raksturīgās īpašības saglabā vairākus gadus. Tie parasti ir labi, nosvērti un viegli adaptējami ģimenes suņi, taču tie dobji rej, ziņojot gan par viesu, gan par svešinieku ierašanos. Tie nepārtraukti luncina asti un ir entuziasma pilni suņi, kam nepieciešams daudz saimnieku uzmanības.
Retrīveri 19. gadsimta sākumā tika selekcionēti kā suņi, kuru vienīgais uzdevums bija atnest nošauto medījumu. Gludspalvainais retrīvers tika selekcionēts no mazākā ņūfaundlenda kā sauszemes retrīvers, no kura vēlāk izveidojās ūdens un sauszemes retrīvers, kas ļoti patika medību pārziņiem. Tiem piemīt papildu spēja iztramdīt medījumu un medīt dzīvniekus augstienēs. Par šīs šķirnes izveidotāju tiek uzskatīts Dž. Halls, kas šos suņus sāka audzēt 1864. gadā. Tos sāka plaši izmantot īpašumos visā Lielbritānijā.
Lielākās bažas radošā šķirnei raksturīgā problēma ir uzņēmība pret dažiem noteikta veida agresīviem audzējiem. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas arī dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Gludspalvainais retrīvers ir nenogurdināms strādnieks un kā pavadonis var pieveikt lielus attālumus, taču tam pietiek arī ar mērenām fiziskajām aktivitātēm. Tie aizrautīgi iesaistās jebkurās aktivitātēs. Tie ir lieliski ūdens suņi un peldētāji no dabas, kam šāda veida fiziskās aktivitātes ļoti iet pie sirds.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no citādi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Gludspalvainie retrīveri ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Gludspalvaino retrīveru apmatojums jākopj, sukājot to katru dienu. Īpaša uzmanība jāpievērš šķipsnām, kurās var ieķerties netīrumi, kā arī jāpārbauda, vai pēdās nav iekaltuši dubļi vai citi svešķermeņi.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
