Franču buldogs atpazīstams pēc tā lielajām ausīm, kas atgādina sikspārņa ausis. Šim nelielajam sunim ar plakano purnu ir īss, zīdains apmatojums, kas var būt raibs, lāsumots vai dzeltenbrūns. Pilnībā pieauguša franču buldoga augstums skaustā ir 27–34,5 cm. Pieauguši tēviņi sver 12,5 kg, bet mātītes — 11 kg.
Franču buldogs izbauda jautrību, tas ir dzīvības pārpilns un pret saviem tuvākajiem izturas ar patiesu sirsnību. Šis ir drosmīgs suns, kas uzskata, ka ir daudzkārt lielāks, nekā tas patiesībā ir, un, sastopoties ar izaicinājumu no cita suņa puses, visticamāk, neatkāpsies (daži suņi nespēj „atpazīt” pieplacināto purnu kā savas sugas pārstāvi un izrāda protestu pret franču buldogu).
Miniatūrais buldogs bija populārs mežģīņu darinātāju pavadonis Anglijas centrālajās grāfistēs, kur šie suņi saimniekus pavadīja ceļā uz rūpnīcām. Strādnieki, kas savu arodu pārcēla uz Franciju, ņēma savus suņus līdzi, kur tie sakrustojās ar vietējiem suņiem, kam bija īsāka purna daļa, un rezultātā radās mūsdienās pazīstamais franču buldogs.
Franču buldogu izplatītākās veselības problēmas ir saistītas ar to pieplacināto purna daļu, kas var izraisīt elpceļu nosprostošanos un apgrūtinātu elpošanu. Šī iemesla dēļ jāizvairās no pārliekas fiziskās aktivitātes un pārkaršanas. Tiem biežāk iespējamas arī ādas infekcijas, acu problēmas, gūžu un elkoņu displāzija (locītavu slimība, kas var būt sāpīga un izraisīt kustību traucējumus) un muguras problēmas.
Salīdzinot ar dažu šķirņu suņiem, franču buldogam nav nepieciešamas lielas fiziskās aktivitātes, un tiem vajadzētu pietikt ar apmēram stundu ilgām fiziskām nodarbēm dienā. Jāseko tam, lai suns būtu pasargāts no karstuma, jo, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm siltā laikā, tam ir iespējams karstuma dūriens un elpošanas traucējumi pieplacinātā purna dēļ. Vasarā laiks fiziskām aktivitātēm ar to jāatvēl agri no rīta vai vēlu vakarā.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Īsais, smalkais, mirdzošais apmatojums jākopj minimāli — izsukāšana reizi nedēļā ir vairāk nekā pietiekama. Tomēr regulāri jāiztīra arī purna daļas krokas un jāpārbauda ausis, kas dažkārt var būt problemātiskas.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
