Šim lielajam, spēcīgajam sunim ir īss apmatojums, kas var būt jebkurā atzītā medību suņa krāsā. Tam ir nokarenas ausis, plata krūšu daļa un muskuļota miesasbūve. Aste — augstu pacelta, taču nav saritināta gredzenā uz muguras. Pieauguša suņa augstums skaustā ir apmēram 58–64 cm, bet svars — no 29 līdz 32 kg.
Fokshaundi ir caurcaurēm bara medību suņi. Tā kā šie suņi gadsimtiem ilgi ir audzēti medībām, tie vairumā mūsdienu māju un dzīvesveidu īsti neiederas. Tiem piemīt izturība, lai katru dienu noskrietu kilometriem garus gabalus, un tas vairumā māju ir visnotaļ grūti nodrošināms! Tomēr tie labi satiek ar citiem suņiem un cilvēkiem, tostarp bērniem, un ir draudzīgi, sabiedriski suņi.
No dažādu šķirņu medību suņiem selekcionētais un ar angļu kurtu, foksterjeru un pat buldogu krustotais lapsu dzinējsuns ir izmantots medībās kopš 18. gadsimta, kad briežu medību vietā populāras kļuva lapsu medības. Lapsu dzinējsuņi īpašumos tika turēti baros, lai turīgie ļaudis varētu nodoties savām izklaidēm, un šie suņi vienmēr ir bijuši nevis mājas mīluļi vai izstāžu suņi, bet gan galvenokārt bara suņi medībām.
Fokshaundi ir ļoti izturīgi suņi, kam ir maz vispārizplatītu veselības problēmu.
Fokshaundam dienā nepieciešams vismaz divas stundas, lai brīvi izskraidītos. Šie suņi, kas audzēti medībām visu dienu un jebkādos apstākļos, ir ļoti izturīgi un vairāk par visu mīl sekot savam degunam.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Fokshaundi ar savu plato krūtežu, ir vairāk uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Īsais, gludais apmatojums ir blīvs un nodrošina aizsardzību pret laikapstākļiem un arī briesmām medību laikā (kazenājiem u.tml.). Viss, kas nepieciešams, lai uzturētu apmatojumu labā kārtībā, ir ātra izsukāšana reizi nedēļā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
