Pieauguša lielā, spēcīgā, atlētiskā, mastifam tipiskās miesas būves suņa augstums skaustā ir apmēram 65–72 cm (tēviņi) vai 62–68 cm (mātītes), bet svars — no 30 līdz 50 kg. Ir iespējams divu veidu apmatojums (garš vai īss), kas var būt dzeltenbrūns, raibs, vilku pelēks vai melns.
Eštrelas kalnu suns savā ģimenē ir uzticīgs un mīlošs suns, taču pret citiem tas ir atturīgs. Tāpēc tam īpaši svarīga ir agrīna un rūpīga socializācija ar cilvēkiem un pastāvīga dresūra. Kā jau sargsunim piedienas, tas ir modrs un dabiski skaļš. Neskatoties uz saviem izmēriem, tas ir pārsteidzoši veikls, un tādēļ ieteicams vismaz 6 pēdas (~183 cm) augsts žogs.
Šie suņi sākotnēji bijuši sargsuņi Portugāles ziemeļos esošajos Eštrelas kalnos, veidojušies vai nu no mastifam tipiskas miesasbūves suņiem, kas bija līdzi romiešiem, kad tie ieradās Pireneju pussalā, vai arī tos ieveda visigotu iebrucēji. Skaidri tas nav zināms, taču neatkarīgi no šo suņu precīzās izcelsmes vietas neviens neapstrīd par to, ka Eštrelas kalnu suns ir viena no vecākajām šķirnēm Portugālē, kas gadsimtiem ilgi izmantota aitu un kazu sargāšanai no plēsējiem, tostarp vilkiem. Izolētais ģeogrāfiskais apgabals nozīmēja, ka šīs šķirnes suņi gadu gaitā maz mainījušies.
Eštrelas kalnusuņi ir visnotaļ veselīgi un izturīgi suņi. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt gūžu izmeklējumus. Tie ir uzņēmīgi arī pret specifisku sirdsslimību, kas ir izplatīta daudzu liela izmēra suņu vidū.
Šie patrulēšanai kalnos audzētie suņi var noiet daudzus kilometrus un ir ļoti izturīgi, taču tiem pilnībā pietiks ar apmēram stundu ilgām fiziskajām aktivitātēm dienā. Ņemot vērā tā izmēru, tas ir pārsteidzoši rotaļīgs, un tam patīk rotaļas ar savu saimnieku. Tas var būt ietiepīgs, taču kopumā ir labs skolnieks, un šie suņi ir piedalījušies arī meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī sacensībās paklausībā un veiklības sacensības.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem.
Eštrelas kalnu suņiem ir divu veidu apmatojums — garais un īsais. Abos gadījumos divkāršo apmatojumu veido blīva pavilna un biezs, paraupjš akots. Apmatojums ir īsāks uz galvas un priekškājām un garāks (šķipsnās vai lēkšķēs) uz astes un kāju aizmugurējā daļā. Garspalvainajam paveidam, protams, ir garāks apmatojums un biezākas „krēpes” ap kaklu un krūškurvi, un it īpaši tas redzams tēviņiem. Eštrelas kalnu suņu apmatojums jākopj apmēram divas reizes nedēļā, pievēršot īpašu uzmanību garāka apmatojuma vietām, kur tas var savelties.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
