Šim mazā/vidējā izmēra terjeram ir garš, zems ķermenis. Pilnībā pieauguša suņa augstums skaustā ir 20–28 cm, bet svars — apmēram 8–11 kg. Tam ir lielas, izteiksmīgas acis un savdabīgs apmatojums, kas uz galvas ir zīdains un mīksts. Ķermeņa divkāršs apmatojums sastāv no mīksta pavilnas un raupjāka akota, un tas var būt piparu vai sinepju krāsā.
Šis skotu darba terjers ir selekcionēts 17. gadsimtā āpšu, ūdru un citu zvēru medīšanai. Tiem tik labi veicās maltītes atrašanā, ka tie guva lielu atzinību malumednieku vidū. Runā, ka visi mūsdienās sastopamie dandīdenmona terjeri veidojušies no kāda malumednieka suņa, kas atrasts slazdā Beklū hercoga īpašumā. Šo suņu, kas pazīstami kā sinepju un piparu krāsas terjeri (to spalvas krāsas dēļ), pašreizējais nosaukums ņemts no sera Voltera Skota romāna „Gajs Mennerings”, kurā aprakstīts personāžs, kam piederēja šīs šķirnes suņi.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, dandīdenmona terjeriem ir iespējamas iedzimtas acu problēmas, un tāpēc tiem ieteicams veikt regulārus acu izmeklējumus. Tāpat kā daudziem mazajiem suņiem, tiem iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļa skriemeļu izmežģījumi), un ķermeņa formas dēļ tiem biežāk ir iespējamas muguras problēmas.
Šis ir samērā aktīvs sunītis, kam nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā, taču ieteicams vairāk. Tie piedos, ja reizēm pastaigas būs īsākas.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Dandīdenmona terjeram ir apmēram 5 cm garš apmatojums, kas jāsukā vismaz divas reizes nedēļā. Izkritušais apmatojums tiek izplūkāts ar roku divas reizes gadā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
