Šis mazā/vidējā izmēra, garkājainais terjers ir viegli atpazīstams. Tam ir šaurs galvaskauss un aitai līdzīgs apmatojums gaišzilā, aknu brūnā vai smilšu krāsā ar dzeltenbrūnas krāsas piejaukumu vai bez tā. Pieaugušu tēviņu un mātīšu augstums skaustā ir 38–43 cm, bet svars — no 8 līdz 10 kg.
Bedlingtonterjeram ir jāiemāca satikt ar kaķiem un citiem dzīvniekiem. Tas ziņos par svešiniekiem un aizdzīs nelūgtus viesus, taču draudzīgi izturēsies pret tiem, ko saimnieks ielaidīs savā mājā. Bedlingtonterjers ir patiešām labs sargsuns, jo attiecīgās situācijās tas ir ļoti bezbailīgs. Regulāri nodrošinot prātu stimulējošas un fiziskas aktivitātes, tie izturēsies samērā rāmi.
Sākotnēji krustojot vietējos terjerus, bet iegūtos suņus pēc tam sakrustojot ar vipetiem, Nortamberlendas Rotberijas reģiona kalnrači 18. gadsimtā selekcionēja bedlingtonterjeru. Tas netika izrādīts līdz 1869. gadam, bet pa to laiku tam šķirnei jau bija izveidojusies grauzēju mednieka, malumednieku līdzgaitnieka un cīnītāja reputācija. Citi nosaukumi, ar kuriem šķirne bijusi pazīstama, ir „Rotberijas terjers” un „klaidoņu suns” (dēļ tā saistības ar malumedniecību).
Bedlingtonterjeriem ir iespējama iedzimta aknu slimība („vara uzkrāšanās slimība”). Ir iespējami DNS izmeklējumi, kurus vajadzētu veikt visiem vaislas suņiem. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas arī iedzimtas acu problēmas, un šī iemesla dēļ vaislas suņiem ieteicams veikt acu izmeklējumus.
Bedlingtonterjeram dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Tiem ļoti labi padodas spēles, kurās jāskrien, jālec un kaut kas jāatrod vai jāatnes, tostarp veiklības vingrinājumi. Lai izvairītos no uzvedības problēmām, tiem nepieciešamas prātu stimulējošas aktivitātes.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Bedlingtonterjeram var būt nepieciešama visnotaļ rūpīga kopšana. Apmatojums jāsukā apmēram piecas minūtes dienā, un vismaz reizi nedēļā tam jāizbrauc cauri ar ķemmi. Apmēram reizi divos mēnešos apmatojums ir jānolīdzina. To var izdarīt profesionāls suņu frizieris, jo griezums ir neparasts. Otra iespēja ir apcirpšanu iemācīties pašam no kāda selekcionāra. Piedaloties izstādēs, apmatojuma garums nevienā ķermeņa vietā nedrīkst pārsniegt 2,54 cm (1 collu), un tādēļ apmatojuma kopšanai varētu būt nepieciešams veltīt vēl vairāk laika.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
