Tas ir garš, ļoti zems suns ar īsām kājām. Lai arī adatspalvainais taksis ir mazs, tas ir muskuļots un spēcīgas miesas būves, ar platu krūšu daļu un labi attīstītām priekškājām. Tam ir īsa, raupja spalva, biezas uzacis un bārda. Apmatojums var būt dažādās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pieaudzis taksis sver 9–12 kg, un tā augstums skaustā ir apmēram 35 cm.
Asspalvainais taksis var būt ļoti neatkarīgs, un tam ir nepieciešama laipna, konsekventa, pacietīga dresūra. Lai taksi radinātu pie bērniem, svešiniekiem un citiem dzīvniekiem, ir nepieciešama agrīna socializācija. Šīs šķirnes suņi diezgan stipri pieķeras saviem ģimenes locekļiem un parasti it īpaši vienam no ģimenes locekļiem, taču var būt atturīgi pret svešiniekiem.
Ir zināms, ka takši ir bijuši sastopami Vācijā 15. gadsimtā. Tomēr suņi ar taksim raksturīgu miesasbūvi ir vērojami senās Ēģiptes un Meksikas mākslas darbos, un līdzīga suņa mirstīgās atliekas ir atrastas mūsu ēras 1. gadsimtā avarējuša kuģa atliekās Itālijā. Šīs šķirnes suņu vācu standarts ir ieviests 1879. gadā, bet suņu audzētāju klubs ir dibināts 1888. gadā. Takšus Lielbritānijā ieveda princis Alberts, un Lielbritānijā un Amerikā tie bija populāri visu 19. gadsimtu. Standarta takši tika izmantoti galvenokārt āpšu medībām, taču ir izmantoti arī citu dzīvnieku medībās.
Asspalvainajiem takšiem izplatītākā veselības problēma ir saistīta ar miesasbūvi; proti, tiem biežāk ir iespējamas muguras problēmas. Šīs šķirnes suņiem samērā izplatīta ir arī sirdsslimība. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas, un vaislas suņiem regulāri jāveic acu izmeklējumi.
Šim sunim nepieciešamas vismaz pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā. Pirms atlaišanas no pavadas noteikti pārliecinies, ka suns pilnībā klausa atsaukšanas komandai, jo tā mednieka instinkti var likt tam mesties dzīt pēdas vai ķert medījumu. Atceries, ka takši ir audzēti „līšanai pazemē” un var parakties zem visdažādākajiem žogiem. Tāpēc pārliecinies par sava dārza drošumu.
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Asspalvainajiem takšiem divas līdz trīs reizes gadā jāveic izkritušā apmatojuma izplūkāšana. Apmatojums uz purna jāķemmē vismaz reizi nedēļā, un tā ik pa laikam jāapgriež. Izņemot gadījumus, kad suņu audzētājs var iemācīt saimniekam, kā tas darāms, apmatojuma izplūkāšanu labāk uzticēt pieredzējušam suņu frizierim. Apmatojums ir nevis jānolīdzina, bet gan jāizplūkā/jāizņem. Nolīdzinot tiek bojāta apmatojuma tekstūra.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
