Your Pet, Our Passion.
Amerikāņu kokerspaniels

Amerikāņu kokerspaniels

Amerikāņu kokerspaniels izskata ziņā krietni atšķiras no sava angļu radinieka — angļu kokerspanieļa. Tam ir apaļāks galvaskauss un biezāks, valdzinošāks apmatojums. Pilnībā pieauguša suņa svars ir apmēram 11 kg. Pilnībā pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 37–39 cm, bet mātītes augstums skaustā ir 34–37 cm. Apmatojums iespējams dažādās krāsās un krāsu kombinācijās, ar specifiskiem lāsumiem. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.

Nepieciešams zināt
  • Nepieredzējušiem saimniekiem piemērots suns
  • Nepieciešama vidēja līmeņa dresūra
  • Izbauda trakulīgas pastaigas ar lielu fizisko slodzi
  • Izbauda vienu līdz divas stundas ilgu pastaigu dienā
  • Vidēja auguma suns
  • Nedaudz slienājas
  • Kopšana nepieciešama ik pārdienu
  • Šķirne nav hipoalergēna
  • Komunikabls un vokāli aktīvs suns
  • Nav sargsuns
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Lielisks ģimenes suns

Temperaments

Šīs šķirnes suņi bieži vien tiek raksturoti kā jautri. Tam jābūt nosvērtam, pārliecinātam un priecīgam. Ieteicama agrīna, rūpīga socializācija, lai nodrošinātu, ka pieaugot tam nav bail no svešiniekiem vai jaunām lietām. Tas varbūt nav tik liela izmēra, kā daudzi citi medību suņi, taču šim saprātīgajam sunim patīk būt aizņemtam, spēlēties un pavadīt laiku ar ģimenes locekļiem. Tam parasti nepatīk ilgstoši palikt vienam.

Izcelsme

Tie uzskatīts, ka pirmais kokerspaniels Amerikā ieradās ar angļu puritāņiem, kas 1620. gadā ieradās ar kuģi „Mayflower” un nodibināja vienu no pirmajām angļu kolonijām Ziemeļamerikā. Kolonisti turpmākajos gadsimtos atveda vēl citus kokerspanielus kā palīgus jaunās zemes izpētē un apgūšanā. Amerikāņu kokerspanieli tika selekcionēti no angļu kokerspanieliem 19. gadsimtā paipalu un sloku medībām. Daži to mednieku instinkti ir saglabājušies joprojām, taču vairums šo suņu mūsdienās piedalās izstādēs vai ir kalpo kā pavadoņi.

Amerikāņu kokerspanieliem visizplatītākās problēmas to lielo ausu dēļ ir atkārtojošās ausu infekcijas. Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējama pārejoša ceļu bļodiņu izslīdēšana no vietas (ceļu skriemeļu izmežģījumi), dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Lai trenētu ķermeni un prātu, amerikāņu kokerspanielam ideālā variantā dienā nepieciešamas divas stundas ilgas fiziskās aktivitātes. Tam patīk rotaļas, kurās kaut kas jāatrod un jāatnes, kā arī bieži vien tam patīk peldēt drošās ūdenstilpēs. Pēc pastaigas ir jāpārbauda suņa apmatojums un ausis, lai iztīrītu zāles sēklas, zariņus vai citus tur esošos netīrumus.

Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Amerikāņu kokerspanieliem ir valdzinošs apmatojums, kas prasa rūpīgu kopšanu. Tas ir īss un smalks uz galvas, vidēji garš uz ķermeņa un garāks uz ausīm, krūškurvja, vēdera un kājām (krītošs viegli atpazīstamajās šķipsnās). Apmatojumam jābūt zīdainam, gludam vai viegli viļņainam. Katru dienu nepieciešama kopšana apvienojumā ar regulāru piegriešanu. Katru dienu jāpārbauda ausis, acis, lūpu krokas un pēdas.

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.