Malamuts, kas pēc izskata atgādina vilku, ir liels, iespaidīgs suns ar tipiskām špica iezīmēm (bieži vien virs muguras gredzenā saritināta aste, ļoti biezs apmatojums, stāvus saslietas ausis un ķīļveida galva). Pilnībā pieauguša Malamuta tēviņa augstums skaustā ir 64–71 cm, bet mātītes augstums skaustā ir 58–66 cm. Svars ir no 38 līdz 56 kg. Apmatojums iespējams dažādās krāsās un toņos — no baltas un gaiši pelēkas līdz melnai un no zeltainas līdz rudai un aknu krāsai, ar lāsumiem.
Tas izskatās kā vilks, taču neuzvedas kā vilks! Malamuts ir sirsnīgs, draudzīgs suns, taču, iespējams, ne ideālākais suns tiem, kas rūpes par suni uzņemas pirmo reizi. Tam patīk rakt un gaudot, un tas par medījumu ļoti bieži var uztvert mazas, pūkainas radībiņas — vāveres, kaķus vai mazus sunīšus. Šī iemesla dēļ ir svarīga rūpīga agrīna socializācija un dresūra visā dzīves laikā, tostarp darbs pie drošas klausīšanas atsaukšanas komandai.
Malamuti, kas ir klejojoša inuītu cilts Aļaskas ziemeļrietumu daļā, izveidoja šo šķirni smagu kravu vilkšanai ārkārtīgi skarbos laikapstākļos un kā palīgus medībās. Tam ir tie paši priekšteči, kas citām ziemeļu šķirnēm (piemēram, samojedu suņiem un Sibīrijas haskijiem), taču tas selekcionēts nevis ātrumam, bet gan spēkam. Ņemot vērā tā biezo, divkāršo apmatojumu, spēku un izturību, nav nekāds brīnums, ka malamuti ir palīdzējuši vest polāro ekspedīciju kravas, kas varētu būt pa spēkam tikai nedaudzām citām šķirnēm.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, Aļaskas malamutiem ir iespējamas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Malamutiem dienā nepieciešamas vismaz pāris stundu ilgas fiziskās aktivitātes, taču ieteicams vairāk. Tam patīk vilkt pavadu, tāpēc iešanu pavadā būtiski uzsākt jau no mazotnes! Daudziem patīk suņu kross, kur tie skrien kopā ar saimniekiem, taču ir jāizvairās no intensīvas fiziskās slodzes karstumā.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Aļaskas malamuti ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Malamuta biezā pavilna, kas var būt pat piecus centimetrus bieza, apvienojumā ar biezu, raupju akotu nodrošina labu aizsardzību pret sliktiem, bargiem laikapstākļiem. Taču mājoklī ar centrālapkuri ir iespējama samērā intensīva apmatojuma izkrišana! Daudz izkritušā apmatojuma var savākt, katru dienu to izsukājot.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
