Norvēģijas meža kaķis augumā ir lielāks par vidēja izmēra kaķi. Šī ir eleganta šķirne ar vidēji garu apmatojumu (vasarā tas kļūst nedaudz īsāks). Ķermenis ir garš, muskuļots un spēcīgi veidots ar masīvu kaulu uzbūvi. Kaķim ir garas kājas un spuraina aste. Galva ir gara, trīsstūrveida ar taisnu profilu un augstu uz galvas izvietotām ausīm, kuru galus rotā pušķīši. Gludais, spīdīgais apmatojums nosedz kuplo pavilnu, kas spēj atgrūst ūdeni. Kaķim ar pilnīgu apmatojumu ir apkakle, „žabo”, kuplas „bikses” un pat apmatojums pirkstu starpās. Norvēģijas meža kaķim ir pieļaujamas visa veida apmatojuma krāsu variācijas, izņemot šokolādes krāsu, violetu krāsu un Siāmas kaķa rakstu, kā arī tam drīkst būt jebkāda izmēra balti plankumi uz ķepām, krūtīm, vēdera vai purniņa. Arī acis var būt jebkāda veida krāsā.
Norvēģijas meža kaķi mīl cilvēkus un uzplaukst to sabiedrībā. Dažkārt tie var aktīvi pieprasīt uzmanību. Taču citkārt tie var šķist diezgan neatkarīgi. Tie ir raduši pie dzīves brīvā dabā un ir labi piemēroti klaiņošanai un medīšanai dabā, ka arī tiem piedēvē izcilas kāpšanas prasmes. Šīs šķirnes kaķi var būt vērtīgi sabiedrotie, jo tie ir ārkārtīgi draudzīgi un rotaļīgi. Šī šķirne nobriest lēni, tāpēc tās pārstāvji var sasniegt briedumu vien četru gadu vecumā.
Izcelsmes valsts: Skandināvija
Uzskata, ka Norvēģijas meža kaķu šķirne ir radusies no īsspalvainiem kaķiem, ko no Lielbritānijas ieveda vikingi, un garspalvainajiem kaķiem, ko uz Skandināviju atveda krustneši. Šie ievestie kaķi sapārojās ar vietējiem lauku saimniecību kaķiem un savvaļas kaķiem. Tā kā šķirnes izcelsmes vieta ir aukstie Skandināvijas ziemeļi, tā ir labi pielāgojusies aukstām ziemām un ir izturīga un rūdīta. Vislabāko pielāgojumu klimata apstākļiem nodrošina divkāršais apmatojums, kas pasargā kaķi no vēja un sniega un ātri žūst. Šo šķirni pirmo reizi atzina Norvēģijā 1930. gadā, kaķu izstādēs tā pirmo reizi parādījās 1938. gadā. Norvēģijas meža kaķus no Norvēģijas izveda tikai 20. gadsimta 70. gados.
Norvēģijas meža kaķi ir izturīgi, un būtiski iedzimti veselības traucējumi tiem nav dokumentēti.
Ikviens kaķis ir unikāls, un ikvienam kaķim ir savs iecienītākā barība, barība, kas tam negaršo, kā arī īpašas prasības attiecībā uz barību. Taču jāņem vērā, ka kaķi ir gaļēdāji, tāpēc katram kaķim ar barību ir jāuzņem 41 atšķirīga un specifiska uzturviela. Šo uzturvielu īpatsvars ir atkarīgs no kaķa vecumposma, dzīvesveida un vispārīgā veselības stāvokļa, tāpēc ir pilnīgi normāli, ka augoša, enerģiska kaķēna uzturā ir nepieciešama citādāka uzturvielu attiecība nekā mazāk aktīva, novecojoša kaķa uzturā. Vēl ir jāņem vērā arī atbilstoša barības daudzuma nodrošināšana saskaņā ar barošanas vadlīnijām, lai uzturētu ideālu ķermeņa stāvokli, un kaķa individuālās vēlmes attiecībā uz konservētās vai sausās barības produktiem.
Norvēģijas meža kaķim būs nepieciešama papildu kopšana. Kaķēna vecumā pieradinot to pie sukas un ķemmes, kaķis iemācīsies izbaudīt regulāras kopšanas procedūras kā daļu no attiecībām ar savu saimnieku.
Lai arī šī šķirne nav plaši atzīta par vienu no piemērotākajām šķirnēm saskarsmē ar bērniem, katrs kaķis ir atšķirīgs un, pareizi iepazīstoties, tā saderība ar bērniem var izrādīties itin laba.
